Vides ietekme uz iedzimtību un audzēju veidošanos

Lai pilnīgāk izprastu vides ietekmi uz cilvēka iedzimtību, noderīgi ir atskatīties pagātnē. Mēģināsim noskaidrot kādi apstākļi un kā ietekmēja cilvēka rasu un reģionālo morfoloģisko grupu veidošanos

Šie procesi cilvēka vēsturē notikuši dabiskās izlases un vides formveidojošā ietekmē. Tas, kurš vislabāk spēj pielāgoties videi – izdzīvo. Piemēram, likumsakarīgas ir cilvēka ķermeņa minerālvielu maiņas ģeogrāfiskās īpatnības: jo vairāk augsnē, ūdenī, augos ir kaulradošo vielu, jo labāk attīstīts cilvēka skelets. Tāpēc vietās, kur trūkst kālija un fosfora, cilvēkiem ir mazāks augums, platāka un apaļāka galva, platāka seja. Vietās, kur šo elementu pietiek, cilvēka augums ir lielāks, galva garenāka, seja šaurāka. Tāpat likumsakarīga ir arī holesterīna (viens no tauku vielmaiņas īpatnību rādītājiem) pazemināšanās un gamma globulīna tipa olbaltumvielu satura (saistīta ar imūnreakcijām) paaugstināšanās cilvēka asins plazmā tropu joslā.

Cilvēka masa dažādos ģeogrāfiskos apgabalos ir atšķirīga: masīvie un īskājainie (ar lielāku masu) koncentrēti ziemeļu rajonos, garkājainie (ar mazāku masu) – dienvidos. Ziemeļu rajonu iedzīvotājiem raksturīga ātra vielmaiņa, tropu joslas iedzīvotājiem – lēna (tās intensitātes atšķiras pat par 15%). Skarbos klimata apstākļos (zema temperatūra, spēcīgi vēji) veidojas aborigēni ar spēcīgākiem muskuļiem. …