Jēdzienu “kultūras” un “viduslaiku” definējums.
Kultūra (no latīņu valodas “cultura”- apstrādāšana, audzināšana, izglītošana) ir daudzpusīgs jēdziens, kuru katrs izprot savādāk un vienas noteiktas definīcijas šim jēdzienam nav. Kultūru, kas ir visaptveroša cilvēciskās esamības pazīme, iespējams interpretēt kā cilvēcības formu, eksistences veidu un tehnoloģiju, kas realizējas noteiktās mentalitātes formās, eksistenciālajos arhetipos (cilvēka darbības un pasaules skatījuma pirmtēlos) un visā to lietu un parādību kopumā, kuru varētu saukt par konkrēti vēsturisko "cilvēcisko pasauli".
Cilvēka radītās lietas, dzeja, filozofija, mākslas darbi paši par sevi nav kultūra. Kultūra ir attieksme, redzējums, cilvēka pašizpausmes veids un forma. Arī mākslas darbs kā priekšmetiska cilvēcība realizējas tikai komunikācijas procesā, dialogā tiekoties lietai, lietas jēgai, cilvēkam un citam cilvēkam. Kultūra kā cilvēcības forma un eksistences veids caurstrāvo jebkuru esamības jomu. Tā izteic noturīgu un reizē vēsturiski mainīgu humanitātes mēru, vēsturiski radušos pasaules skatījumu, kuram atbilstoši realizējas noteikta pieredzes un iemaņu iedzīvināšana cilvēka darbības rezultātos. Visai cilvēciskajai esamībai piemīt universāla īpašība - tā pastāv simbolisku formu veidā. Jebkura lieta, parādība, ar kuru saskaras cilvēks, piesātinās ar jēgu, gūst savu īpašo nozīmi un cilvēcības formu pastāvošās jēgas kontekstā. Jau no pašiem cilvēces attīstības pirmsākumiem veidojas katrai tautai un cilvēku kopumam raksturīgas eksistences formas, kas sevī ietver gan attieksmi pret pasauli, gan arī emocionalitātes, pasaules izzināšanas un saprašanas veidus. Šīs formas katra jauna cilvēku paaudze manto gatavā veidā, un noteiktā vēsturiskās attīstības posmā tās paliek relatīvi nemainīgas.
…
