Viduslaiku Rīgas pārvalde, cīņa par ietekmi

Pirmo misionāru ierašanās, Rīgas veidošanās.

Rīgas veidošanās par Eiropas viduslaiku pilsētu saistās ar notikumiem Dau­gavas un Rīgas upes satekā 13. gadsimta sākumā. 1200. gadā bīskaps Alberts te ieguva no lībiešu vecākajiem zemi apmetnei un 1201. gadā pārcēla savu sēdekli no Ikšķiles uz Rīgu. Blakus lībiešu un kuršu ciemiem veidojās vācu apdzīvota vieta. Indriķa hronika atzīmē, ka 1202. gadā bīskapa brālis Engel­berts atvedis pirmos pilsētniekus — mūrniekus, namdarus un citus amat­niekus, kas bija nepieciešami, lai šeit augtu un attīstītos viduslaiku pilsēta, kura, pateicoties savam ērtajam novietojumam Rīgas upes un Daugavas krastā, strauji veidojās par nozīmīgu Baltijas jūras tirdzniecības ostu.
Rīgas pārvaldes veidošanās, attīstības, darbības apjoma un īpatnību poli­tiskais fons bija pilsētas attiecības ar tās virskungiem. Sākumā par pilsētas kungu kļuva bīskaps Alberts. Bīskapa pils atradās jaunā veidojuma centrā (tag. Sv. Jāņa baznīcas vietā). Blakus tai uzcēla bīskapa dibinātā galvenā mi­litārā spēka Zobenbrāļu (no 1237. gada — Livonijas) ordeņa tā saukto Sv. Jura vai Baltā akmens pili (Wittenstein). Cieši blakus abām pilīm bija pilsētas senākais tirgus laukums. Jau 1211. gadā jaunās pilsētas plānojums izmai­nījās — bīskaps lika sev celt jaunu pili ārpus pilsētas mūriem pie vietējo iedzīvotāju ciema.' Jaunā pils, domājams, bija gatava 1234. gadā, kad bīskaps savas vecās pils vietu atdeva dominikāņu mūkiem.…