Viduslaiku un mūsdienu cilvēka apziņas kopīgais un atšķirīgais

Kas vispār ir apziņa ?
Jēdziens apziņa plašā nozīmē ir sinonīms cilvēka saprātīgumam vispār. Tas nozīmē kaut ko zināt,saprast,apjēgt,prast mērķtiecīgi darboties. Apziņas pretstats ir neapzinātais, kas nemitīgi iedarbojas uz apziņu.
     Apziņu raksturo to apjēgšanas stāvokli, kad es apzinos sevi kā domājošu būtni, mana es klātbūtne pavada apziņas plūsmu. Apziņa ir cilvēka „pieslēgtība’’ saprātīgums stāvoklim. Arī apziņa var tikt izprasta kā pārinviduāla ,piemēram, runājot par mitoloģiskās apziņas formām vai sabiedrisko apziņu.
    Domāšana ir raksturīga apziņas darbība. Tā izpaužas kā cilvēkam piemītoša spēja darboties ar priekšstatiem, jēdzieniem, gribas impulsiem, atmiņām,t.i, apziņā esošajiem priekšmetiskumiem, lai veidotu noteiktu apjēgumu.
    Viduslaikos cilvēka saprātīguma tēmu risina kā attiecības starp ķermeni, dvēseli un garu. Nozīmīga ir Dieva kā absolūtā prāta interpretācija un Dieva saistība ar atsevišķu cilvēku-cilvēka prāts tiek saprasts kā dievišķās dzirksts atspulgs.
Savā darbā meiģināju izprast mūsdienu cilvēka un viduslaiku cilvēka kopīgo un atšķirīgo, tas ir visai interesanti uzzināt kā domāšana laika gaitā ir mainījusies.…