Teātra kā kultūras parādības specifika Senajā Grieķijā parāda šīs tautas raksturu. Šajā gadījumā tas būt jāsaista ar dionīsisko reliģiju, ar ko pašos pamatos ir saistīta gan traģēdija, gan komēdija. Tirānija radās tautas cīņā pret dzimts aristokrātiju. Tirāni, pārvaldot valsti, balstījās uz amatniekiem, tirgoņiem, zemes apstrādātājiem. Šie tirāni apzinājās savas varas trūkumu un centās to kompensēt ar gudriem un iedarbīgiem pasākumiem, balstoties uz plašas tautas slāņiem. 6. gs šis rituāls bija kļuvis par vienu no populārākajiem kultiem senajā Grieķijā. Tā popularizēšanā liela nozīme bija politiskajām norisēm. Šajā laikā norisinājās tirānijas un aristokrātijas cīņas. Tāpēc saprotams, kāpēc tik milzīgu popularitāti iemantoja dievs Dionīss. Pats nebūdams aristokrāts ( Dionīss nepieder olimpisko dievu panteonam ), viņš kalpošanā sev apvienoja plašus tautas slāņus. Dionīsa kults uzplauka tirāna Peisistrata laikā. Šajā ziņā visefektīvākos pasākumus veica Peisistrats, iedibinot greznus svētkus – lielos (pilsētu) dionīsijus, kurus saistīja ar pavasara sākumu(marts/aprīlis). Tajos 536./535. –533./532. g. p. m. ē. tika uzvestas traģēdijas, kuras iestudējumus nodrošināja valsts. Daudz vēlāk tās sāka uzvest arī lēnajos (janvāris/ februāris), kuros 488.g.p.m.ē. sāka spēlē arī komēdijas. Ar to sākas antīkā teātra tradīcija. Svētki ilga sešas dienas, no kurām trijās notika dramatiskās spēles.Dionīsa kults sākotnēji bija bīstams valdošajai kārtībai.…