‘’ Kam gan nav skaidrs, ka vienai no svētākiem jēdzieniem katrai tautai ir tās brīvība, dzimtene- zeme, kurā dzīvojam, un sava valoda. Brīvību- kāds nu kuram ir uzskats par šo jēdzienu, - mēs pēdējā brīdī, lai neiekausētos anonīmajā padomju tautā, atguvām. Un tagad, kad mūsu zemi pērk un privatizē ārzemnieki, mēs savukārt privatizējam viņu valodas, un šie nedrīkst pat iepīkstēties. Šajā Dieva pasaulītē ir visādi likumi, nolikumi, klauzulas, paragrāfi un instrukcijas, bet nav tādu, kas noliegtu privatizēt kādas tautas valodu. Tas nav rakstīts arī mūsu Valsts valodas likumā. Mēs, protams, šo apstākli visā pilnībā izmantojam, savā leksikā iekļaujot svešas valodas elementus. Un kā saka, stāviet pie ratiem, jūs mums nekā nevarat izdarīt. ‘’…