Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:601661
 
Evaluation:
Published: 09.05.2016.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 18 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    5
1.  Cēsu kultūras nama vēsture    5
1.1.  Ēkas būvniecība    5
1.2.  Ēkas uzturēšana    8
1.3.  Cēsu kultūras dzīve Viesīgās biedrības laikā    9
1.4.  Cēsu kultūras dzīve Padomju varas laikā    11
1.5.  Cēsu kultūras nams Atmodas laikā    13
2.  Kultūras nama pārtapšana    14
2.1.  Jaunās ēkas projektēšana un celtniecība    14
2.2.  Vidzemes koncertzāles „Cēsis” rekonstruētāja arhitekta Jura Pogas koncepcija    18
2.3.  Koncertzāles akustikas projektēšana    22
3.  Ēkas pielietojums mūsdienās    23
3.1.  Kultūras centrs    23
3.2.  Kultūras centra novērtējums    24
3.3.  Intervija ar koncertzāles biroja vadītāju Aneti Goldmani    28
4.  Aptaujas analīze    31
  Secinājumi    37
  Izmantotie informācijas avoti    39
  Pielikums    40
Extract

Secinājumi
1. Cēsu Viesīgās biedrības nams bija aktīvs sabiedriskais centrs, kur Cēsīs sastapās un pulcējās nacionāli domājošie latvieši. Pirmā pasaules kara laikā šeit tika organizēta Kurzemes bēgļu apgādāšana un karā ievainoto kopšana. No biedrības nama tika arī vairākkārt karā izvadīti brīvprātīgie kareivji un latviešu strēlnieki. Nams ir arī kultūras centrs, te darbojās Dāmu komiteja, patstāvīgs Cēsu teātris, sporta sekcija un literāriskā sekcija. Ir sava bibliotēka.
2. Arī padomju varas laikā Kultūras nams ir ļoti nozīmīgs. Pat vācu okupācijas laikā tiek iestudētas teātra izrādes, 1943. gadā zem Lielvācijas karoga norit Cēsu novada Dziesmu svētki.
Pēckara gados kultūras nams bija vienīgā vieta Cēsīs, kur varēja pulcēties. Namā notika gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu mēģinājumi, gan balles un sporta spēles. Namā darbojas kori, teātris un simfoniskais orķestris. Rēķinoties cenzūru, svētkos bija jāieliek padomju saturs. Pulciņu skaits aug. Astoņdesmitajos gados to skaits pārsniedz trīsdesmit. Tiek dibināti pulciņi bērniem, organizēti dažādi kursi, kinoamatieru studija. Padomju laikā labi bija tradīciju pasākumi – dažādi ģimeņu vakari, vārda došanas svinības, bērnības svētki un pilngadības svētki. Pašdarbības kolektīvi devās koncertēt uz citām Padomju Savienības republikām
3. Vecais Cēsu kultūras nams bija stipri nolietojies, sienās bija parādījušās nopietnas plaisas, nemoderns aprīkojums, telpu iekārtas. Nams vairs neatbilda mūsdienu prasībām, mākslinieki atteicās braukt uz Cēsīm, jo nebija iespējams nodrošināt tehniskās prasības
Šie divi gadi ir pierādījuši, ka šaubas par koncertzāles piepildījumu ir bijušas nepamatotas. Telpas ne tikai ir piepildītas, bet pat pārāk noslogotas. Cēsīs ir vēl viena sakopta, skaista vieta. Koncertzāle ir pilsētai piesaistījusi lielu skaitu apmeklētāju, kuri ierodoties apmeklē ne tikai pasākumus. Modernā zāle ir devusi iespēju uzaicināt augstas klases māksliniekus, par kuriem iepriekš nevarēja pat sapņot.
Finansiālajā ziņā pirmie divi gadi ir bijuši veiksmīgi. Tie noslēgušies ar peļņu. Savu uzturēšanu un atalgojumus koncertzāle atpelna ar telpu nomām, kas ir labs rādītājs.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register