Eiro sniegto stabilitāti aizvien vairāk novērtē tajās ES dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas eiro, kā arī valstis ārpus ES. Sabiedrības aptaujas liecina, ka arī tādas ES dalībvalstis kā Dānija un Zviedrija finanšu krīzes iespaidā maina savu attieksmi - mazinās skepse pret vienoto valūtu. Pašlaik jau 50% Dānijas iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, un, iespējams, ka tuvākajā nākotnē valdība rīkos vēl vienu referendumu par eiro ieviešanu. Atsevišķa valūta ir dārgi maksājusi Dānijas ekonomikai: laikā, kad ECB veica pamatlikmju pazemināšanu, Dānijas Nacionālā banka, cīnoties par nacionālas valūtas stabilitāti, bija spiesta savu pamatlikmi celt, tādējādi sadārdzinot aizņemšanos un kredītu saistības saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem un bremzējot tautsaimniecības attīstību. Pat Islande, kas nav ES dalībvalsts un kuras valūta gandrīz sabruka neseno satricinājumu dēļ, pašlaik kā vienu no iespējām izejai no krīzes neizslēdz arī virzību uz Eiropas Savienībai un eiro.
2.2. Eiro zonas paplašināšanās
Kā zināms, Slovākija pēc veiksmīgām ekonomikas reformām kļuva par sešpadsmito eiro zonas dalībvalsti. Eiro zonas durvis nav aizslēgtas, bet tām valstīm, kas grib pievienoties un gūt eiro dotās priekšrocības, ir jābūt gatavām ne tikai formāli izpildīt inflācijas, budžeta un citus kritērijus, bet arī sakārtot savu valstu ekonomikas, veicot tādas pārmaiņas ekonomikā, kas audzē darba ražīgumu un nodrošina sabalansētas izaugsmes iespējas. Tad vienotās valūtas ieviešana tiešām nesīs labumu gan tai valstij, kas šo valūtu ieviesīs, gan pārējām eiro zonas dalībvalstīm. Arī Latvijai, mācoties no citiem un savām kļūdām, jāpadara viss, lai eiro slieksnim varētu pārkāpt 2012. gadā.
…
