Mana izvēlēta tēma ir - Vikingi: uzbrukumi, uzbrukumu virzieni un posmi. Es izvēlējos šo tēmu, jo tā ir aktuāla un noslēpumu pilna pat mūsdienas. Vikingu ceļojumi un iekārojumi ir apbrīnojami un nepārspējami. Šī neparasta un savdabīga tauta iebiedēja visu Eiropu, un pat var pateikt visu pasauli. Vikingi rīkojas nežēlīgi pret iekārotam tauta, tie laupīja visu kas viņiem gadās pa ceļu. Bet nejauši uzprasās jautājums: kāpēc? Manuprāt, tāpēc, ka vikingu tauta bija izstumta no savas valsts, par vikingiem sauca tos, kuri bija spiesti doties iekarojumos, lai sagādātu sev iztiku, jo pēc vikingu tautas likumiem viss mantojums pēc tēva nāves nāca vecāka dēla rokas, bet mazāki dēli palika vispār bez jebkādas mantas. Un tādēļ vikingi pilnība pārņemti ar drosmi un mantkārību devās ceļā. Lūk, tāpēc, manuprāt, tie ieguva tik daudz.
Visi pirmie vikingi bija norvēģi, bet ne visi norvēģi bija vikingi. Viņi nenēsāja bruņu cepures ar ragiem, tās radīja 14. gs. mākslinieku fantāzija. Taču uzbrukuma laikā vikingi reizēm lietoja galvu reibinošas vielas. Augumā raženie, gaišmatainie un zilacainie normaņi, kā tos dēvēja Rietumeiropā vai varjagi (tādu nosaukumu tie ieguva Krievzemē), iesākumā pārtika no zemkopības, kas bija plaši pazīstama, bet par to bija svarīgāka lopkopība (ko vikingi piekopa arī Latvijā), pastāvēja arī zvejniecība un tirdzniecība. Daudziem grūtais darbs liekās par smagu, un tie devās meklēt laimi jūrā, palikdami par pirātiem vai tirgotājiem. Šos jūras laupītājus sāka dēvēt par vikingiem. Vikings, kā daži valodnieki domā, esot cēlies no vārda "vik", ar kādu normaņi apzīmē šauru jūras līci; šādos līčos parasti slēpušies seno pirātu kuģi un uzglūnējuši tirgotāju kuģu kravām.Šie ziemeļnieki vēl nepazīst ķēniņu jūgu, un viņiem ir plaši izkopts neatkarības un brīves mīlestības gars. Būt pašam par savu kungu - tas ir seno skandināvu augstākais ideāls. Augstāk par visu normaņi ciena stipras rokas, stingru garu un cīņas varonību, un kauja iet kā svētkos. Bieži vien šie ziemeļnieki karo tikai slavas dēļ un viņu cīņas spars pārvēršas par īstu tautas trakumu, kura pārņemtie varoņi cērt visu, kas gadās ceļā, nejautādami vai draugs vai ienaidnieks. Dusmas viņi ir nežēlīgi atriebēji, nesamierināmi ienaidnieki un lieli svešā īpašuma tīkotāji. Vikingi ir Skandināvijas tauta, kuru pirmatnējā nodarbošanās bija jūras sirojumi. Vikingi laikā no 9-11.gs. veica 8000 km vai pat lielākus ceļojumus. Šie drosmīgie, bezbailīgie sirotāji Austrumos sasniedz Persijas robežas, bet Rietumos – Jaunās pasaules robežas.
3 gs. laikā vikingu karotāji peldēja savos kuģos, terorizēdami Eiropas iedzīvotājus. Uz Eiropu viņi devās sudraba, vergu un jaunu iekarojumu meklējumos. Pārsvarā viņi uzbruka Lielbritānijai un Francijai.
Neskatoties uz vētrām un viltīgajām lamatām, vikingi apceļo attālākos pasaules nostūrus. Bezbailīgie ziemeļu jūrnieki nebaidās ne no jūras čūsku uzbrukuma, ne no jūras dieva dusmām. Vakarā, kad draudīgie pērkona dārdi skan visapkārt, vikingi ir pārliecināti, ka tas ir viņu rudbārdis dievs Tors, kurš savos dārdošajos ratos veļas pa debesu jumu. …
