5. Simboliski estētiskā dimensija
Vienas no vikingu pagānu tradīcijām Īslandē bija, piemēram, individualu vikingu dievu pielūgšana, slimu jaundzimušo pamešana vai arī zirga gaļas lietošana uzturā.
Vēl vikingi savus mirušos nodeva ugunij. Vispirms mirušo iekārtoja speciālā laivā, tad aplika ar zariņiem un aizdedzināja. Mirušā atliekas pēc sadedzināšanas neaiztika, bet aplika ar akmentiņiem vai laukakmeni. Bieži vēl pārbēra pāri zemi, ko aplika ar velēnām. Iegūto uzkalniņu uzskatīja par mirušā mājām. Taču ar apbedīšanu vien vikingu uzmanība pret mirušo nebeidzās. Mirušajiem nesa daudz ziedojumu, jo pastāvēja uzskats, ka aizsaulē tie atspoguļo mirušā sociālo statusu. Laiviņā–zārkā mirušajam tāpat līdzi deva visas nepieciešamās lietas. Piemēram, amatniekam lika instrumentu komplektu, bet sievietēm – viņu sadzīves priekšmetus mājas apkopšanai, matu suku un citas sieviešu lietas. Tāpat mirušo apgādāja ar ēdienu un dzērienu. Vikingi apbedīšanas rituālus uztvēra ļoti nopietni, jo ticēja – ja to pārtrauc vai veic nepareizi, mirušais dažādos veidolos atgriezīsies pie dzīvajiem un aizvedīs uz viņsauli savus radiniekus. Interesanti, ka vikingu kremēšanas temperatūra bija gandrīz divreiz lielāka nekā citām tautām – tā sasniedza 1500 Celsija grādus. Zarus lika tā, lai izveidotos milzīgs dūmu un uguns stabs. Pēc sadedzināšanas palika vien daži pārogļojušies kauli un izkausēts metāls.
6. Personiskais vērtējums
Bez kristietības ienākšanas noteikti ziemeļvalstis nebūtu nonākušas tur, kur viņas ir šobrīd. Galvenokārt es to domāju ekonomiskajā un politiskajā ziņā. Manuprāt, kristietības ienākšana deva ļoti lielu kārtību vikingu sabiedrībai un vikingus pārvērta no brutāliem un haotiskiem pagāniem, par eiropeiskiem un kulturāliem cilvēkiem. …