Māksla ir dvēseles izteiksme realitātē. To var izteikt vizdažādākajos veidos. Piemēram zīmējot, gleznojot, kaļot, grebjot, vai pat staigājot, dziedot vai dejojot... Māksla ir visur, kur vien speram savu soli, kur vien skatāmies, ko vien darām.
Taču māksla dažādos laikos ir atšķīrusies. Mūsdienās cilvēks “atļaujas” vairāk nekā to varbūt būtu pieļāvis kāds no Renesanses cilvēkiem. Nedrīkst aizmirst to, ka katrai cilvēciskai izdarībai attiecīgajā laika posmā ir sava nozīme, kas liek iekrāt kultūras mantojumu vai vienkārši salīdzināšanas objektu ar cita laika to pašu objektu. Tas liek secināt, cik strauji attīstās kultūras savdabīgais materiāls, ko vēlākā laika posmā apskatīs no dažādiem aspektiem un novērtēs.
Vikingi bija ceļotāju tauta. Viņi tika dēvēti par pirātiem, zagļiem, sirotājiem. Taču, galu galā, katra tauta cīnās par izdzīvošanu kā var un kā prot. Arī mākslinieciskās vērtības rodas no darbības, no redzētā un izdarītā – paveiktā.…