Tik tiešām – mazajai princesei Viktorijai tāda bija jānēsā kopš brīža, kad kļuva skaidrs : viņa ir nākamā karaliene. Viņas māte, „maza, resna, brūnām acīm un brūniem matiem, rožainiem vaigiem, mundra un kustīga, mēdza grezni ģērbties”, bija niecīgās Saksijas – Koburgas – Zālfeldas hercogistes princese, kas apprecējās angļu Kentas hercogu. Cēlusies godā, viņa cēlās arī iedomībā un ērkšķus zem zoda savai pirmdzimtajai lika tādēļ, lai bērns iegūtu teicamu stāju. Jāteic, ka šīs ciešanas Viktorijai patiesi atmaksājās – neņemot vērā mazo augumu ( 153 cm ), viņa visu mūžu saglabāja īsti karaliski cēlu iznesību.
Nākamās Anglijas valdnieces bērnība nebija kā pasaku princesītei un jau kopš paša piedzimšanas brīža. Viņa nāca pasaulē 1819. gada 24. maijā Anglijā. Kensingtonas pilī – pēc tam, kad tēvs ar māti noīrētos ratos bija auļojuši cauri Vācijai un Holandei, steigušies pāri Lamanša jūras šaurumam, jo Kentas hercogs par vari gribēja, lai viņa pirmdzimtais bērns acis atver zem Anglijas debesīm. Tobrīd jaundzimušās izredzes uz troni, bija minimālas – neskaitot citus pēc ranga priekšā esošos radus, pastāvēja iespēja, ka ģimenē var piedzimt brālis, kurš tad arī kā vīrietis viņu apsteigtu uz troņa pakāpieniem. Taču jau pēc gada tēvs sabrida slapjas kājas, saaukstējas un nomira, testamentā novēlēdams sievai savus parādus un noteikumu krietni rūpēties par mazo meitiņu.…