Es izvēlējos rakstīt šo referātu par Viktoru Eglīti, jo vēlējos uzzināt par šo ievērojamo 19. gs. beigu un 20. gs 1. puses rakstnieku, par kuru pirms tam neko nebiju dzirdējusi. Sākot meklēt informāciju par Viktoru Eglīti, saskāros ar pirmo problēmu – izstaigājot pāris bibliotēku atradu ļoti maz informāciju, tādēļ varbūt visu par Viktora Eglīša darbiem un dzīvi neizdosies uzzināt. Mani uzdevumi ir izpētīt viņa biogrāfiju un literāros darbus. Mans mērķis ir izpētīt viņa labākos un ievērojamākos darbus un noskaidrot, kādas Viktora Eglīša personības īpašības tajos atklājas un kāda ir šo darbu tematika.
1. Viktora Eglīša personība
Viktors Eglītis ir dzimis 1877. gada 15.aprīlī Sarkaņu pagasta Lejas Kaupēros saimnieka ģimenē. Viņš ir mācījies Lazdonas draudzes skolā (1889 – 1889), Vitebeskas garīgajā skolā (1889 – 1893) un beidzis Vitebeskas garīgo semināru (1899. gadā). Semināra laikā sācis dzejot un iepazinies ar pasaules klasisko un moderno literatūru. 1899. gadā Viktors iestājās Penzas zīmēšanas skolā., no kuras brīvdomīgo uzskatu dēļ 1901. gadā viņu izslēdza.
1901. gadā mācījās kņazienes M. Teņiševas privātdarbnīcā pie I. Repina, bet pēc tās darbības izbeigšanās uzturējies Tērbatā un Patkules pagasta Sangaļos. Šajā laikā sākas Eglīša aizraušanās ar krievu simbolistiem (īpaši ar V. Brjusovu).
No 1902. gadā Viktors Eglītis dzīvoja Rīgā un bija P. Zālītes vadīto izdevumu līdzstrādnieks. 1903.gadā mācīja krievu valodu un literatūru A. Ķeniņa ģimnāzijā. Tajā pat gadā viņš izdeva apceri „Poruks”, kurā, augstu novērtēdams Poruka nozīmi latviešu literatūrā un atklādams viņa estētiskos uzskatus, pamatoja savu māksliniecisko platformu – pievēršanos individuālismam un dekadentiskai pasaules izjūtai.…
