Vilhelms Ostvalds. Šo vārdu dzirdu pirmo reizi. Tas jau arī nav nekāds brīnums. Par ķīmiju, arī par dabaszinātnēm vispār, neinteresējos.
Kāpēc referātu izvēlējos rakstīt par tēmu, par kuru nav nekādas nojausmas – grūti pateikt. Viens no iemesliem bija uzzināt vismaz kaut ko par tādu tēmu, par kuru agrāk neesmu pat dzirdējusi. Vilhelms Ostvalds man ir vārds – noslēpums. Pamazām to sāku atklāt, lasot literatūru, kuru izmantošu referāta tapšanā. Tie būs divi „Zvaigžņotās Debess” žurnāli un trīs grāmatas: divas J. Stradiņa un viena G. Raņķa. Jāsaka godīgi, ka līdz šim biju pazīstama tikai ar G. Raņķa grāmatu.
Pašlaik man ir tāds uzskats, ka, no grāmatās izlasītā, diez vai man daudz kas liksies skaidrs. Tomēr, par spīti tam, ka dabaszinātnes nav mana stiprā puse, esmu nolēmusi, ka lasīšu tik ilgi, kamēr būs skaidrs, jo vismaz par vienu ķīmiķi man būtu jāzina vairāk nekā tikai tas, kā viņu sauc. To var pat nosaukt par šī referāta mērķi – lasīt, lai saprastu, un pats galvenais, lai izlasīto atcerētos.
Vilhelma Ostvalda biogrāfija.
Pasaulslavenais ķīmiķis, kurš 1909. g. saņēma Nobela prēmiju, Vilhelms Ostvalds (pēc tautības vācietis) dzimis 1853. g. 2. septembrī mucenieku ģimenē Rīgā. Lai arī skolā sekmes nav bijušas visai sekmīgas, tomēr no savas dzimtās pilsētas devies uz Tērbatas (agrāk Tartu) universitāti, lai studētu ķīmiju. Tērbatā viņš sāka pievērsties zinātnei. Tolaik Tērbatas universitātē nebija sintētiskās organiskās ķīmijas. Turpretī gandrīz visās pārējās Eiropas universitātēs tā bija valdošā ķīmijas nozare, kura piesaistīja vislabākos spēkus. Jau pašā sākumā jaunais asistents Ostvalds sāka pievērsties fizikālajai ķīmijai, pētot skābju un bāzu savstarpējās neitralizācijas likumus.…