Vinsenta van Goga dzīve laikmeta kontekstā

Nobeigums
Rakstot šo darbu uzzināju vairāk par Vinsentu van Gogu kā par māslinieku un cilvēku kā tādu. Bija ļoti interesanti, jo Van Gogs pārdzīvoja smagu meklējumu ceļu, sava impulsīvā rakstura dēļ ilgi nevarēdams atrast vietu sabiedrībā, līdz tikai 27 gadu vecumā nonāca pie atziņas, ka viņa aicinājums ir būt māksliniekam. Izvēlētajam ceļam viņš nodevās pilnībā, aizgūtnēm gleznojot visu, ko novēroja apkārtnē, bieži vien strādādams pāri saviem spēkiem. Tas izrietēja no viņa personības būtības: van Gogs bija enerģisks, karstasinīgs maksimālists, nesaticīgs saskarsmē, ideālists un citādi domājošais, tādēļ nesaprasts savrupa ceļa gājējs. Pārjūtīgā dvēsele lika viņam dziļi pārdzīvot dzimtajā pusē vērojamās sociālās grūtības – nabadzību, postu un smago darbu, bet reizē arī spēcīgi izjust visu skaisto dabas ainavās, ikdienas priekšmetos, krāsās un formās. Ar neizsīkstošu dzīvības enerģiju viņš spēja sīksti pretoties neveiksmēm un slimībai. Manuprāt, ļoti jauki bija arī tas, ka viņam bija labas attiecības ar brāli Teo, kurš viņu atbalstīja finansiāli un savā veidā arī morāli. Tiek uzskatīts, ka izcilākos darbus viņš radījis, atrazdamies Sanremī psihiatriskajā slimnīcā, īsi pirms izdarīja pašnāvību, tā atbrīvojoties no neizdziedināmas psihiskas slimības un apziņas, ka ir par nastu citiem.
…