Vīruss ir neliela daļiņa, kas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu parazīti - tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Vīrusi var izraisīt lielu daudzumu smagu slimību dzīvniekiem un cilvēkiem, un samazināt augu ražu. Ir tikuši izraisīti strīdi par to, vai vīruss ir dzīvs organisms, vai nē. Vīrusu infekcijas cilvēku vai dzīvnieku organismos visbiežāk izraisa imūnsistēmas pretreakciju un slimību. Bieži vīruss tiek pilnībā neitralizēts saimnieka imūnsistēmā. Antibiotikas uz vīrusiem neatstāj nekādu iespaidu, toties antivīrusu zāles ir tikušas izstrādātas, lai pielietotu dzīvību apdraudošos gadījumos. Vakcīnas, kas spēj nodrošināt mūža imunitāti, spēj pasargāt cilvēkus no vīrusu infekcijām. Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka.
Vīrusiem ir viena ļoti izcila īpašība – tie spēj nemitīgi mainīties. Jo tuvāka ir divu dzīvnieku radniecība, jo vieglāk vīrusam ir pielāgoties. Tiklīdz kāds vīruss spēj inficēt, piemēram, cūku, kaķi vai zirgu, nav vairs ilgi jāgaida, kad vīruss būs pie mums, cilvēkiem. Zinātniekus uztrauc pilsētu būve tropu joslā. Arvien lielāks skaits cilvēku un mājdzīvnieku iespiežas līdz šim neskartās ekoloģiskajās nišās, kur atrodas daudz nepazīstamu vīrusu. Ciešā saskare ar mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem, kā arī sliktie sanitārie apstākļi padara šīs pilsētas par pastāvīgiem vīrusu šūpuļiem. Teorētiski vīruss var izplatīties pa planētu 24 stundu laikā. …
