“Es domāju tātad es esmu” apgalvo Dekarts un patiesībā, kas gan vēl vairāk varētu apliecināt cilvēka būtību, ja ne viņa domāšanas spēja.
UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā “Izglītība divdesmit pirmajā gadsimtā” atzīmēts, ka viens no svarīgākajiem izglītības uzdevumiem ir dot iespēju attīstīt visiem cilvēkiem neatkarīgu, kritisku domāšanu un savu spriedumu veidošanu, kas ļautu viņiem pašiem orientēties mūsdienu mainīgajā pasaulē, risināt savas problēmas, patstāvīgi pieņemot lēmumus un uzņemoties atbildību par tiem.(6,40) Arī Latvijas Valsts pamatizglītības standartā skolēna personības kompetenču attīstīšanas kontekstā tiek uzsvērts, ka, akcentējot izglītošanās instrumentālo pusi, tiek izvirzīts uzdevums organizēt izglītības procesu tā, lai skolēns gūtu zināšanas ne tikai kādā konkrētā jomā, bet iegūtu arī universālus darbības instrumentus, starp kuriem ir nosaukta prasme “domāt kritiski, patstāvīgi, produktīvi”.(12,10)
“Izpratne par domāšanas principiem, pieder pie mūsu zināšanu visvērtīgākās daļas. Prātu šī izpratne dara maksimāli precīzu un ārkārtīgi smalku savās analīzēs, nesaudzīgu pret jebkuru neīstumu un neloģiskumu, vienmēr konsekventu savos secinājumos. Tas viss dažādā veidā efektivizē domāšanas izmantošanu jebkurā teorētiskās un praktiskās darbības jomā.”(mmm)
Vairumā cilvēki domā un spriež, nekādu īpašu teoriju palīgā neņemdami un uz šādu palīdzību necerēdami. Daži pat sliecas savu domāšanu uzskatīt par dabisku procesu, kurā analīze un kontrole būtu vajadzīga ne vairāk kā, elpošana vai staigāšana.…
