SECINĀJUMI
1. Parasti ikdienas dzīves novērojumi rāda, ka cilvēku uzvedība atšķiras. Uzvedības zinātnēs
šīs atšķirības veido pētniecības pamatu.
2. Pētījums ir process, kura rezultātā tiek radīta jauna informācija par sabiedrībā notiekošajiem
procesiem, valdošajiem uzskatiem un indivīdu vērtējumiem.
3. Pati būtiskākā atšķirība starp kvantitatīvajām un kvalitatīvajām pētījumu metodēm ir
redzama to elastībā. Kvalitatīvās metodes parasti ir daudz elastīgākas, jo tās nodrošina
lielāku spontānumu un mijiedarbības pielāgošanu starp pētnieku un pētījuma dalībnieku.
4. Kvalitatīvo pētījumu izaugsme aizsākās 1960-tajos gados.
5. Galvenais kvalitatīva pētījuma mērķis ir izprast parādības, analizējot cilvēku
viedokļus, un saprast, kādi ir būtiskākie un nozīmīgākie sociālie iemesli dažādiem
notikumiem.
6. Var secināt, ka kvalitatīvo pētījumu pirmsākumi meklējami tieši sociālajās zinātnēs un ir cieši saistītas ar izpratni, kāpēc cilvēki uzvedas, izturas vai rīkojas tā, kā tie mēdz to darīt kādā konkrētā dzīves situācijā vai vispārīgi, un šī specifiskā uzvedība var būt atkarīga no
vairākiem faktoriem, piemēram, zināšanu līmeņa, izglītības, uzskatiem, ticības, bailēm,
pārliecību, utt.
7. Kvalitatīvos pētījumus izvēlas gadījumos, kad ir nepieciešams atbildēt uz jautājumiem:
KĀPĒC?, KAS? un KĀ? Šie pētījumi parasti ir neformāli, daļēji strukturēti, tādejādi
respondentiem ir iespējams sarunas laikā brīvāk dalīties savos uzskatos un sajūtās
8. Kvalitatīvu izpēti var veikt jebkurā nozarē, kur parādās sabiedrības klātbūtne. Tā kā viss šajā
pasaulē saistīts ar sabiedrību, cilvēkiem un sociālajiem procesiem, tad šādus pētījumus var
veikt, lai analizētu, uzlabotu, izprastu vai mainītu situāciju, gūtu pieredzi, iegūtu un radītu
jaunas zināšanas, kas palīdzētu risināt notiekošo.
9. Tā var būt jebkura sociāla grupa, cilvēku kopa, kur veikt novērojumus. Jādefinē tikai mērķis un jāsaprot, kas ir jānoskaidro. Svarīga ir arī sociālās grupas atbilstība pētāmajam
jautājumam.
10. Autobiogrāfisku stāstījumu pamatā pastāv minimāla intervēšanas klātbūtne.
11. Intervijas ir svarīga pētniecības metode un tās izmanto 90% gadījumos.
12. Grupu diskusijas ir vislabprātāk lietotā kvalitatīvā pētniecības metode, pamatojoties uz to vienkāršumu.…
