Manis izvēlētā tēma ir „Vissvarīgāko politisko vietu analīze” jeb citiem vārdiem sakot „hot sports analīze”. Savā darbā es izvēlējos 2 tēmas:
Krievijas-Lielbritānijas konfliktu, kas izriet no Ļitviņenko slepkavības Lielbritānijā. Maskavas atteikums izdot Lugovoju ( Ļitviņenko potenciālo slepkavu) ir izraisījis nopietnu diplomātisku krīzi Lielbritānijas un Krievijas attiecībās;
Protestu akcijas Mjanmā, kas savas norises dēļ ir pievērsušas globālu uzmanību. Šī ir lielākā protestu akcija Mjanmā kopš 1988. gadā notikušās studentu vadītās demokrātijas sacelšanās, kuru militārā hunta brutāli apspieda, nogalinot apmēram 3000 protestētāju;
Cilvēku dzīve nav iespējama bez politikas, un politikas veiksmīga realizēšana nav iespējama bez cilvēku dzīves ietekmēšanas. Šie notikumi, kurus es apskatīju ir cieši saistīti ar politiku, var pat teikt, ka tie ir atkarīgi no tā, kāda politika tiks īstenota. Kā piemēru var ņemt Protestu akcijas Mjanmā, kur cilvēki protestē pret jaunajām degvielas cenām, kas šobrīd ir dubultojušās, bet ASV prezidents šīs problēmas atrisinājumu redz mierīgā pāriešanā uz demokrātiju.i
Darbā ir apkopoti visi man pieejamie dažādu personu, valstu un organizāciju viedokļi, kā var atrisināt šīs problēmas un mazināt to sekas.
Britu policija apsūdzēja Lugovoju par Ļitviņenko saindēšanu kādā Londonas viesnīcā ar radioaktīvo poloniju 210.
Kādreizējais Maskavas slepenā dienesta aģents Litviņenko savulaik bēga uz Lielbritāniju, kur kļuva par Krievijas prezidenta Vladimira Putina sīvu kritiķi. Nesen viņš Londonā mira, saņemot letālu polonija 210 devu.
Lielbritānijas izmeklētāji uzskata, ka Litviņenko saindēšanā vainojams Andrejs Lugovojs, arī bijušais Krievijas specdienesta aģents. Maskava kategoriski noraidījusi Londonas prasību izdot Lugovoju tiesāšanai. Maskava apgalvo, ka valsts konstitūcija tai neļauj izdot Krievijas pilsoni, un ir piedāvājusi pati tiesāt aizdomās turēto Lugovoju. Lielbritānija noraidījusi šo piedāvājumu, jo ir nobažījusies, ka tiesa nebūs taisnīga.i
Lielbritānija paziņoja, ka tā izraida četrus Krievijas diplomātus, atbildot uz Maskavas atteikšanos izdot Lielbritānijas pilsoņa Aleksandra Ļitviņenko slepkavībā galveno aizdomās turēto personu un aptur sarunas par vīzu noteikumiem. Pats Lugovojs noliedz jebkādu savu vainu un apgalvo, ka slepkavībā varētu būt iesaistīts britu izlūkdienests, mafija vai oligarhs Boriss Berezovskisii. Lugovojs arī apgalvojis, ka britu izlūkdienests esot centies viņu savervēt, lai viņš vāktu kompromitējošus materiālus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa ģimeni.iii Kā atbildes gājiens no Krievijas puses bija tas, ka Maskava paziņoja, ka tā arī izraidīs četrus britu diplomātus, kā arī pārstās izdot vīzas Lielbritānijas valdības amatpersonām.
Ļitviņenko sākotnēji dienēja VDK ( Valsts Drošības Komitejas) pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk Krievijas FDD (Federālā drošības dienesta)- VDK tiesību mantinieka- organizētās noziedzības apkarošanas vienībā.
No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, tad apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Par viņu tika sākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet vēlāk atbrīvots pret parakstu par dzīves vietas nemainīšanu. Nav skaidrs kāpēc Litviņenko tika atļauts izbraukt no valsts, jo krimināllietas dēl viņam tika noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pamest Krieviju, bet fakts ir tāds, ka 2000.gada novembrī viņš ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgajām vajāšanas akcijām.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais FDD pulkvedis Aleksandrs Ļitviņenko nomira 2006. gada 23. novembrī pēc saindēšanās pirms trim nedēļām.i
Slepkavībā apsūdzētais Lugovojs 2006. gada 1. novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko un tieši dienā pēc šīs tikšanās bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas.ii Britu izmeklētāji ir atklājuši, ka radiācijas pēdas ir bijušas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējies Lugovojs.…
