Saturs
1. Visums
1.1. Visuma nākotne
2. Saule un tās sistēma
3. Zeme
4. Mēness
5. Merkūrs
6. Venēra
7. Marss
8. Jupiters
9. Saturns
10. Urāns
11. Neptūns
12. Plutons
Izmantotā literatūra
Pielikums
Visums ir viss, kas pastāv - sākot no Zemes zem mūsu kājām līdz tālākajam Zvaigznēm kosmosā. Neskaitāmi miljardi zvaigžņu tajā veido milzu grupas - galaktikas. Visuma zvaigžņu ir vairāk nekā citādi objekti, tomēr visvairāk to veido tukša telpa. Ar mūsdienu teleskopiem cilvēkiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz 10 miljardu gaismas gadu attālumam. Taču gaismai nepieciešams noteikts laiks, lai sasniegtu Zemi, un tāpēc mēs redzam Visuma objektus nevis tādus, kādi tie izskatās pašlaik, bet gan tādus, kādi tie izskatījās tālā pagātnē. Visuma blīvumu, galaktiku attālināšanās vai tuvināšanās ātrumu, planētu un zvaigžņu to, kustības ātrumu ļauj spriest par Visuma tālāko evolūciju un tās norisi. Visumā sastopami ir dažādi matērijas struktūrelementi: Elementārdaļiņas, atomi, molekulas,zvaigznes,planētas,asteroīdi,meteorīti. Visuma pētniecību nodarbojas kosmoloģija, kas attīstījusies no fizikas un astronomijas. Teorētiskās kosmoloģijas pārstāvji uzskata, ka šādi ierobežojumi nepastāv vai tos iespējams bez nopietnām sekām pārkāpt, savukārt novērošanas kosmoloģijas pārstāvji uzsver, ka pilnīgi novērojumi nav iespējami, ja fizika vēlas saglabāt vismaz salīdzinošu objektivitāti.
