Normālai cilvēka organisma darbībai ir nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Viena no pilnvērtīga uztura būtiskām sastāvdaļām ir vitamīni, bez kuru līdzdalības nebūtu iespējami daudzveidīgie dzīvības procesi organismā. Vitamīni ir bioloģiski aktīvas vielas, kas piedalās un regulē dažādus dzīvības procesus cilvēka organismā.
Vitamīni ir nepieciešami visu orgānu sistēmu normās darbības nodrošināšanai. Īpaši svarīga ir vitamīnu uzņemšana bērnu un pusaudžu vecumā, lai nodrošinātu normālu organisma augšanu un attīstību.
Pavisam ir zināmi 13 dažādi vitamīni. Katram no tiem ir savs ķīmiskais nosaukums. Gandrīz visiem vitamīniem ir arī otrs nosaukums, jo tos ir pieņemts apzīmēt ar noteiktu burtu. Piemēram, A vitamīns (ķīmiskais nosaukums - retinols), C vitamīns (ķīmiskais nosaukums - askorbīnskābe), E vitamīns (ķīmiskais nosaukums - tokoferols), u.c.
Cilvēkam diennaktī ir jāuzņem noteikts daudzums dažādu vitamīnu. Saslimšanas var attīstīties gan tad, ja vitamīni tiek uzņemti nepietiekošā daudzumā, gan tad, ja tie tiek uzņemti par daudz. Par to runāsim turpmāk, apskatot katru vitamīnu veidu atsevišķi.
Vitamīna ķīmiskais nosaukums ir tiamīns. Tam ir svarīga nozīme ogļhidrātu vielmaiņas norisēs. Bez tam B1 vitamīns regulē smadzeņu un nervu darbību.
B1 vitamīns visvairāk atrodams graudaugos (galvenokārt graudu apvalkā), pākšaugos, riekstos, gaļā, aknās, pienā un raugā.
Vitamīna trūkuma gadījumā parādās slikta ēstgriba, mazinās darbaspējas, var būt aizcietējumi, bezmiegs un galvassāpes. Smagākos gadījumos var novērot jušanas traucējumus rokās un kājās.
Vitamīna ķīmiskais nosaukums ir riboflavīns. Tas piedalās tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, kā arī ir nepieciešams veselas ādas uzturēšanai.
B2 vitamīns ir atrodams pienā, olās, graudaugos, gaļā – īpaši aknās, kā arī raugā.
B2 vitamīna trūkuma gadījumā novēro ādas plaisāšanu – īpaši mutes kaktiņos, var būt mutes gļotādas iekaisums. Vitamīna trūkuma gadījumā var arī novērot acu kairinājumu – apsārtumu, asarošanu, bailes no gaismas, smagākos gadījumos var būt redzes traucējumi.…
