Kas ir vitamīni?
Vitamīni- (no latīņu valodas vita- dzīve, dzīvība+ aminum- amīns) molekulāri bioloģiski aktīvi organiskie savienojumi, kas nepieciešami cilvēku un dzīvnieku uzturā ļoti niecīgā daudzumā, salīdzinājumā ar galvenajām uzturvielām, (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām) lai normāli norisētu dzīvības procesi. Tomēr vitamīni netiek tieši izmantoti šūnu un audu veidošanai, nedod enerģiju taču nepieciešami, lai attiecīgie dzīvības procesi varētu notikt. Vitamīni piedalās vielmaiņā, bioķīmisko reakciju regulēšanā, tie palielina izturību pret infekcijas slimībām, atvieglo daudzu slimību norisi.
Vitamīnu nozīme un darbība organismā visām dzīvnieku sugām ir līdzīga. Cilvēks vitamīnus uzņem ar augu vai dzīvnieku uzturlīdzekļiem, kā arī ar ķīmiski, vai bioloģiski koncentrētiem vitamīnu preperātiem. Vitamīnu veidošanā piedalās arī mikroorganismi gremošanas traktā.
Ir atklāti apmēram 30 vitamīnu, kā arī vitamīniem līdzīgi savienojumi (piem., horīns, lipolskābe, orotskābe, paraminobenzoskābe).Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem, ķīmiskiem nosaukumiem un to saīsinājumiem. Vairākiem vitamīniem ir līdzīga ķīmiskā uzbūve un bioloģiskā iedarbība, tāpēc tos apvieno grupās. Tās vielas, kuras cilvēka organisms pārveido par vitamīniem sauc par polivitamīniem. Vairākums vitamīnu augstā temperatūrā, gaismā, skābekļa un metālu klātbūtnē sadalās, bet zema temperatūra un tumsa, skāba vide sekmē vitamīnu saglabāšanos.
Gandrīz visus vitamīnus iegūst rūpnieciski no augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, vai arī sintezē ķīmiski. Sintēzes gaitā vitamīnu molekulā mainot dažu ķīmiski aktīvo grupējumu raksturu, var iegūt antivitamīnus-savienojumus, kam uz organismu ir pretēja iedarbība nekā vitamīniem.
…
