Vitamīnu loma racionālā uzturā.
Ir pienācis 21 g.s., ir augsti attīstījušās dažādas tehnoloģijas. Cilvēks aizvien attālinās no dabas un ikdienas steigā bieži aizmirst par vitamīnu nepieciešamību. Ne vienmēr veikalos piedāvātā produkcija ir piemērota cilvēka pilnvērtīgam uzturam, tāpēc aiz vien vairāk ārstu, dietologu u.c. profesiju pārstāvji pievēršas un paceļ jautājumu par pareizu dzīvesveidu un vitamīnu nozīmi, lai saglabātu veselību.
Vitamīni (lat. Vita ‘dzīve, dzīvība’ + aminum amīns) ir organiski savienojumi, kas nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajās reakcijās un dzīvības uzturēšanai organismā. Tie cilvēka organismā vai nu neveidojas nemaz vai arī tiek sintezēti nepietiekamā daudzumā. [2; 16 lpp.]
Vitamīnus iedala divās, lielās grupās.
Taukos šķīstošie – A, D, E, K;
Ūdenī šķīstošie – C, B1, B2, B6, B12, PP, pantotēnskābe, biotīns, folijskābe.
Avitaminoze ir slimība ko izraisa pilnīgs kāda vitamīna trūkums.
Hipovitaminoze rodas tad, ja kāda vitamīna ir par maz.
Hipervitaminoze – tad ja tā ir pārāk daudz. Trūkstot kādam vitamīnam, parasti rodas specifiski šī vitamīna deficīta simptomi vai arī vispārīgi kopīgi simptomi, kas parādās, ja trūkst jebkurš no vitamīni. Tie ir;
Augšanas un attīstības apstāšanās,
Kavēta brūču dzīšana,
Samazināta spēja pretoties infekcijām un invāzijām,
Mazasinība,
Seksuālo spēju samazināšanās,
Embriju attīstības traucējumi.…