Ne vitamīnu jēdziens, nedz pašas šīs vielas līdz 19. gadsimta beigām nebija pazīstamas. Neviens nezināja, ka šīs vielas ir neaizstājamas, dzīvībai nepieciešamas un ka tās jāuzņem ar pārtiku. Kopš 18.gadsimta gan bija zināms, ka no tādas bīstamas slimības kā cinga, kura prasīja daudz upuru, sevišķi starp jūrniekiem, var izvairīties, lietojot apelsīnus, citronus un skābētus kāpostus. Tomēr tikai 1932.gadā no citroniem tika izdalīta askorbīnskābe – C vitamīns.
Nīderlandiešu ārsts Kristians Eikmans (1858 – 1939) Austrumāzijā 1879. gadā atzina, ka bīstamā slimība beri-beri radusies no tā, ka cilvēki galvenokārt pārtikuši no lobītiem rīsiem bez dārzeņu un gaļas piedevām. Tikai 1914.gadā amerikāņu bioķīmiķis Kazimirs Funks (1884 -1967) atklāja vielu, ko nosauca par vitamīnu (vita-dzīve, amin- slāpekļa savienojums). Kazimirs Funks izolēja no uzturlīdzekļiem bioloģiski aktīvas vielas un deva tām vitamīnu nosaukumus, tos apzīmē ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem hronoloģiskā atklāšanas secībā. Šāds apzīmējums ir populārākais (A vitamīns utt.).Vēlāk izrādījās, ka ir arī vitamīni bez slāpekļa savienojuma, tātad šīs apzīmējums daudzām vielām gan nebija pareizs, tomēr nosaukumu paturēja.
Vitamīnu pētniecība strauji attīstījās 20. gs. divdesmitajos gados, kad atšifrēja to struktūru un sāka ražot ķīmiskās sintēzes ceļā. Mūsdienās ir atrasti vairāki desmiti vielu, kas ir līdzīgi un ko var pieskaitīt pie vitamīniem, bet tieša nozīme cilvēka veselības saglabāšanai ir ap 20-30 no tām.
Vitamīniem nosaukumi tika doti to atklāšanas secībā – A vitamīns, B vitamīns, C vitamīns, utt., taču katram vitamīnam ir arī precīzs ķīmiskais nosaukums. Piemēram, C vitamīns tiek saukts arī par askorbīnskābi, A vitamīns – par retinolu.
Vitamīnus nosauc arī pēc to ķīmiskās uzbūves vai funkcijām organismā. Daļa vitamīnu ir sastopami vairākās formās, kuru molekulas uzbūve un fizioloģiskā iedarbība ir nedaudz atšķirīga, bet ķīmiskās un fiziskās īpašības- praktiski vienādas, tādēļ vairāku vitamīnu nosaukumi ir doti daudzskaitlī, piemēram, tokoferoli, kalciferoli, bioflavonoīdi. Tie ir dzīvajās šūnas noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori.…