Research Papers
Sciences
Anatomy, Medicine and Hygiene
Vitamīnu un minirālvielu nozīme cilvēku organismā-
Vitamīnu un minirālvielu nozīme cilvēku organismā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Vitamīni | 3 |
1.1. | Organisma apgāde ar vitamīniem | 3 |
1.2. | Ķimisko processu iedarbiba uz vitamīniem | 4 |
1.3. | Vitamīnu iedalījums | 4 |
2. | Minirālvielas | 5 |
2.1. | Minirālielu iedalījums | 5 |
Ievads
Lai cilvēka organisms spētu normāli augt un atjaunoties, lai normāli funkcionētu visas tā sistēmas, cilvēkam nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Ar uzturu jāuzņem olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, balastvielas, garšvielas (aromātiskās vielas), vitamīni un ūdens, turklāt šīm uztura sastāvdaļām jābūt noteiktās savstarpējās attiecībās. Katrai no tām ir sava īpaša nozīme.
1.Vitamīni
Viena no uztura sastāvdaļām ir vitamīni – organiskās vielas, kas regulē organisma vielmaiņas norises. Vitamīni nepieciešami ļoti niecīgos daudzumos. Tie gan netiek tieši izmantoti šūnu un audu veidošanai, nedod enerģiju, taču ir nepieciešami, lai attiecīgie procesi varētu norisēt.
1.1 Organisma apgāde ar vitamīniem
Lai raksturotu organisma apgādi ar kādu no vitamīniem, lieto dažādus terminus: avitaminoze, hipovitaminoze, hipervitaminoze. Avitaminoze ir pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā. Tad rodas izteikts patoloģisks stāvoklis.Ja avitaminoze pastāv ilgāku laiku, organisma bioķīmiskās reakcijas vairs nevar pareizi norisēt un organisms iet bojā.
Hipovitaminoze ir kāda vitamīna nepietiekamība organismā. Arī tad rodas dažādas patoloģiskas izmaiņas, kas atkarīgas no konkrētā vitamīna deficīta. dažādām zemēm raksturīgas dažādas hipovitaminozes, tas ir, dažādu vitamīnu nepietiekamība. Tās ir atkarīgas no uztura īpatnībām, kas savukārt saistītas ar ekonomiskiem faktoriem un klimata specifiku, kā arī ēšanas ierašām. Atsevišķiem cilvēkiem hipovitaminoze var rasties dažu slimību rezultātā, kaut arī uzturā vitamīnu ir pietiekami.
Hipervitaminoze ir organisma pārsātinātība ar kādu vitamīnu.Ir vitamīni, kuri pārāk lielos daudzumos gan noslogo organisma bioķīmiskās sistēmas, bet klīniskus traucējumus neizraisa. Taču vairāki vitamīni, ja to organismā ir par daudz, rada dažādas slimīgas izmaiņas. Parasti hipervitaminozes rodas, lietojot vitamīnu preparātus. Uzskata , ka ar dabiskiem produktiem vitamīnus par daudz uzņemt nevar.
…
Lai raksturotu organisma apgādi ar kādu no vitamīniem, lieto dažādus terminus: avitaminoze, hipovitaminoze, hipervitaminoze. Avitaminoze ir pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā. Tad rodas izteikts patoloģisks stāvoklis.Ja avitaminoze pastāv ilgāku laiku, organisma bioķīmiskās reakcijas vairs nevar pareizi norisēt un organisms iet bojā. Hipovitaminoze ir kāda vitamīna nepietiekamība organismā. Arī tad rodas dažādas patoloģiskas izmaiņas, kas atkarīgas no konkrētā vitamīna deficīta. dažādām zemēm raksturīgas dažādas hipovitaminozes, tas ir, dažādu vitamīnu nepietiekamība. Tās ir atkarīgas no uztura īpatnībām, kas savukārt saistītas ar ekonomiskiem faktoriem un klimata specifiku, kā arī ēšanas ierašām. Atsevišķiem cilvēkiem hipovitaminoze var rasties dažu slimību rezultātā, kaut arī uzturā vitamīnu ir pietiekami. Hipervitaminoze ir organisma pārsātinātība ar kādu vitamīnu.Ir vitamīni, kuri pārāk lielos daudzumos gan noslogo organisma bioķīmiskās sistēmas, bet klīniskus traucējumus neizraisa. Taču vairāki vitamīni, ja to organismā ir par daudz, rada dažādas slimīgas izmaiņas. Parasti hipervitaminozes rodas, lietojot vitamīnu preparātus. Uzskata , ka ar dabiskiem produktiem vitamīnus par daudz uzņemt nevar. Organisma apgādi ar vitamīniem nosaka galvenokārt uzturs, tas ir, vitamīnu saturs uzturā. Pieņemtas noteiktas vitamīnu fizioloģiskās dienas devas- vitamīnu daudzums, kas nepieciešams vesela, pieauguša cilvēka organisma normālai vielmaiņai. Taču zināmos apstākļos organismam ir nepieciešams vairāk vitamīnu: augošiem organismiem, ļoti smaga fiziska darba strādniekiem, cilvēkiem uzturoties lielā aukstumā vai karstumā, pēc slimībām. Ja uzņemto vitamīnu daudzums neatbilst konkrētā organisma vajadzībām, rodas hipovitaminozes. Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises. Bez tam minerālvielas piedalās skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām.
- Imunitāte, tās stiprināšanas nozīme un iespējas augšējo elpošanas ceļu slimību profilaksē
- Smadzeņu asimetrijas ietekme uz cilvēka organisma īpatnībām
- Vitamīnu un minirālvielu nozīme cilvēku organismā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Cilvēku izcelšanās. Evolucionārā teorija
Research Papers for secondary school6
-
Vitamīnu loma racionālā uzturā
Research Papers for secondary school3
Evaluated! -
Spirta iedarbība uz cilvēku
Research Papers for secondary school3
-
Ultraskaņas un infraskaņas ietekme uz cilvēku
Research Papers for secondary school4
-
Ūdens nozīme cilvēka organismā
Research Papers for secondary school5