Kas ir komunikācija? Tas ir saziņas veids, kurā veidojas kopība (lat. communis -- kopīgs). Līdz ar to komunikācija ir visdažādāko cilvēkzinātņu uzmanības centrā, kā arī to disciplīnu, kas pēta tehniskas vai organiskas dabas sistēmas un to organizācijas procesus, piemēram kibernētika, ģenētika, u.c. Pati saziņa var notikt kā minimums starp diviem elementiem, kas ir nošķirti, taču komunikācijas procesā -- spējīgi sastādīt kopību. Līdz ar to saziņa notiek saskarsmē, kas nepieciešami ir pastarpināta. Šo pastarpinājumu veido medijs (vidutājs). Medijs nosaka tos rāmjus, kuros var notikt saziņa. Tāpēc, sekojot kanādiešu izcelsmes mediju teorētiķa Maršala Maklūena (Marshall McLuhan) aforismam, var sacīt, ka pats "medijs ir ziņa" jeb vēstījums (Medium is Message), jo no tā ir atkarīgs, kāda veida saskarsme ir iespējama un sekojoši -- kādas ziņas var tapt pārsūtītas dotajā saziņas formātā. Pašus medijus Maklūens dēvē par cilvēka paplašinājumiem vai funkciju pagarinājumiem (extensions).
Savukārt sekojošo parafrāzes izteikumu "medijs ir masāža" (Medium is Massage) ir iespējams interpretēt kā cilvēcisku nepieciešamību pēc saskarsmes un sekojoši -- sazināšanās, kas zināmās robežās nodrošina labsajūtu, turpretim, būdama pārdozēta, komunikācija kļūst draudīga un var arī savainot, izrīvējot caurumus ar mediju protēzēm mūsu ķermenī, tādējādi sāpīgi paejot zem ādas. Tāda varētu būt arī ilustrācija mūsdienu mītam par kibernētiskā organisma -- kiborga dzimšanu. …
