Volfgangs Amadejs Mocarts ir dzimis 1756. gada 27. janvārī Vācijā, Zalcburgā. Viņa vecāki - tēvs Zalcburgas arhibīskapa Šratenbaha galma mūziķis Leopolds Mocarts un māte Anna Marija Mocarte - ļoti uztraucās par jaundzimušā mazā Volfganga dzīvību, jo jau pieci Annas Marijas bērni bija miruši. Volfgangs tomēr izdzīvoja un nu viņi bija divi - Volfgangs un viņa māsa Marija Anna, kas bija gandrīz piecus gadus vecāka par brāli un jau vingrinājās klavierspēlē.
Leopolds Mocarts, aplūkojis savu jaundzimušo dēlu, piezīmēja, ka viņam esot mūziķa pirksti. Jau no agras bērnības Volfgangam bija asa un vērīga dzirde, viņš iemīlēja mūziku vēl pirms zināja, kas tā tāda ir. Viņš dziedāja vēl pirms iemācījās runāt.
Liela nozīme Volfganga Mocarta tapšanā par mūziķi bija viņa tēvam Leopoldam. Viņš gan bija godkārīgs un mantkārīgs, bet tādi bija gandrīz visi tā laika mūziķi - darbavietas valdnieku un magnātu galmos bija viņu vienīgais, starp citu - skopais, ienākumu avots; protams, ka viņi uztraucās par savām vietām. Taču Leopolds Mocarts rūpējās ne vien par dēla ienākumiem, bet, vispirms un visvairāk par viņa muzikālo izglītību, kas pamazām kļuva arvien plašāka. Volfganga tēvs bija ne vien komponists un daudzējāda ziņā ievērojams teorētiķis, bet arī lielisks, talantīgs pedagogs. Augsburgas grāmatsējēja dēls Leopolds Mocarts bija Volfganga Amadeja Mocarta pirmais audzinātājs un skolotājs. Viņš bija arī pirmais komponists, kura manieri Volfgangs sāka atdarināt. Tēva prieks nebija aprakstāms, kad viņš pamanīja trīs gadus vecā Volfganga patieso interesi par mūziku. Viņš sāka mācīt savam dēlam klavesīna spēli. Trīs reizes nedēļā pa stundai mazais Volfgangs mācījās gammas kā citi mazuļi mācās alfabētu. Kad Leopolda Mocarta dēlam bija četri gadi, viņš sacerēja savu pirmo koncertu klavesīnam. Šāds formulējums, protams, ir par skaļu bērna pirmajam mēģinājumam, bet tā viņš to nosauca un tai mirklī Leopolds Mocarts saprata, ka Dievs viņam ir sūtījis brīnumu.…
