Mocarts ir viens no dižākajiem pasaules mūzikas mākslas ģēnijiem. Viņa daiļrade ir dziļi humānistiska. Kvēla dzīves un cilvēku mīlestība, neizsīkstošā ticībā gaišo ideālu uzvarai, bagāta garīga pasaule- tādi ir Mocarta pasaules uztveres principi, kas guvuši atspoguļojumu viņa mūzikā. Turklāt skaistās un plastiskās melodijas, kuru pirmsākumi meklējami tautas daiļradē mākslinieciskās meistarības pilnība piešķir Mocarta mūzikas kultūras progresīvo sasniegumu augstākā izpausme.
Mocarta Daiļrades daudzpusība. Mocarta daiļrade pārsteidz ar savu daudzpusību. Savā īsajā mūžā ( Mocarts nodzīvoja nepilnus 36 gadus) viņš radījis daudz skaņdarbus visos viņa laikmeta žanros un formās. Atšķirībā no Haidna, kura galvenā nozīme bija instrumentālās, simfonijas, kvarteti, trio, sonātes, koncerti, operas, skaņdarbi koriem ar orķestri ( it īpaši slavenais Rekviēms) vienādi nozīmīgi un līdz mūsu dienām atstāja dziļu iespaidu uz klausītājiem.
V.A. Mocarta dzīves un daiļrades ceļš.
Bērnības gadi. Zalcburga. Volfgangs Amadejs Mocarts dzimis 1756. gada 27. janvārī Zalcburgā. Zalcburga, kas atrodas Alpu rajonā, tajā laikā bija mazs firsta valsts galvaspilsēta. Šo valsti pārvaldīja Zalcburgas arhibīskaps, kas apvienoja sevī garīgo un laicīgo varu.
Agro bērnību Volfgangs pavadīja Zalcburgā kur viņš dzirdēja tautasdziesmas redzēja izdzirdēja izrādes, ko sniedza tautas teātri, kas apbraukāja Austrijas un Vācijas pilsētas un ciemus. Gleznaina ir Zalcburgas apkārtnes daba: kalni, upes, daudzie dārzi un meži tas viss modināja bērna radošo iztēli. Šie pirmie apzinātās dzīves priekštati turpmāk noteica Mocarta mūzikas raksturu un saturu.
Mocarta ģimene. Mocarts dzimis ievērojamā ģimenē. Viņa tēvs Leopolds Mocarts, kas nācis no vācu pilsētas Augsburgas, bija vijolniek , ērģelnieks, pedegogs un komponists. Leopolda Mocarta izdotā vijoļspēles skola bija populāra ne tikai Austrijā un Vācijā, bet arī citās zemēs arī Krievijā. Viņš bija Zalcburgas augstmaņa grāfa Turna galma mūziķis un kambarsulainis, bet vēlāk ( gadsimta 40. gadu sākumā ) iesaistījās par vijolnieku Zalcburgā arhibīskapa pils orķestrī.
Mocarta apdāvinātība. Volfganga fenomenālā iedzimtā muzikālā apdāvinātība tiek daudzināta neskaitāmos nostāstos kuros patiesībā bieži vien savijas ar izdomu. Tomēr jāšaubās, vai dižajā mūzikas ģēniju panteonā atradīsies kāds cits komponists, kam tik agrā bērnībā izpaudusies tāda muzikālā apdāvinātība kā Mocartam. Neparasti talantīga bija arī Mocarta vecākā māsa Marija Anna . Tēvs, meita un dēls bija lielisks mūziķu trio. Muzikālās izglītības pamatus Volfgangs un Nannerle ieguva tēva vadībā. Mocarts mācījās spēlēt klavesīnu, ērģeles un vijoli. Jau triju gadu vecumā viņš ieklausījās atsevišķās skaņās, veidoja akordus, improvizēja, pēc atmiņas atkārtoja dzirdētu mūziku. Mocarta atmiņa un dzirde pārsteidza visus apkārtējos cilvēkus.
…
