Mans projekta darbs būs par vulkāniem. Šeit būs aprakstīta to veidošanās, atrašanās vietas, izcilākie eksemplāri, to veidi un sastāvs. Dažu spēcīgāko vulkānu izvirdumu rekordi. Par vulkāniem es izvēlējos rakstīt tādēļ, ka man tie likās interesanti un noslēpumaini. Es esmu skatījusies filmas „Vulkāns”, „Dantes Smaile”. Lasījusi Žila Verna „Ceļojums uz zemes centru”. Man tās patika, jo tur interesanti un aizraujoši bija attēloti vulkāni izvirdumu laikā. Mans projekta darbs lasītājam sniegs gandrīz pilnīgu priekšstatu par vulkāniem.
Vulkāni ir atveres zemes virsā, caur kuriem izplūst karstie, šķidrie ieži- lava, pelni un gāzes. Vārds vulkāns radies no senā romiešu uguns dieva Vulkāna vārda. Vulkāni pastāvēja jau tad, kad uz zemes vēl nebija izveidojusies dzīvība. Galvenokārt vulkāni atrodas tektonisko plātņu kontakta zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas. Arī vietās, kur zemes garoza ir ļoti plāna. Vulkāni veidojas, lavai izspiežoties caur zemes garozas plānākajām vietā un veidojot tur plašus kanālus. Subdunkcijas- procesa, kurās okeāniskās plātnes pārveidojas rezultātā, okeāniskā plātne saduras ar kontinetālo plātni, tās mala parasti paslīd zem kontinetālās plātnes. Jūras dibennogulumi no grimstošās plātnes tiek sastumti grēdās. Nokļūstot mantijā, okeāniskās plātnes ieži sāk kust. Ūdens pārvēršas tvaikā, kura augstā spiediena ietekmē izkusušo iežu masa spiežas augšup un izkļūst virszemē caur vulkāniem. Tā radies arī vulkāniski aktīvais loks, saukts par ugunsgredzenu, kas apņem Kluso okeānu. Tur atrodas arī aptuveni 2/3 pasaules vulkānu. Pavisam uz zemes ir vairāk kā 4000 vulkānu. Aptuveni 850 vulkānu ir aktīvi. 80 no tiem atrodas zem ūdens. No šiem zemūdens vulkāniem, bieži vien rodas salas. Tropiskajos ūdeņos tās ietver koraļļu rifi. Laika gaitā mīkstie vulkāniskie ieži noārdās un pāri paliek atoli- gredzenveida rifi.…
