1) GNU/Linux īss apraksts
Dotajā darbā netiks aplūkota plaša salīdzināmo OS vēsture, jo tas ir temats atsevišķam referātam, taču daži vēsturiski fakti šeit tiks minēti
Pats nosaukums Linux rakturo tikai operētājsistēmas kodolu (0,01 versija izlaista 1991. gada septembrī). Šī operētājsistma ir viena no populārākajām atvērtā koda OS saimē- viss tās izejas kods ir pieejams plašai publikai. Pati OS sastāv no kodola (Linux), kas apvienots ar utīlitām un bibliotēkām no GNU projekta un dažādiem cities programmlīdzekļiem. Parasti kāds izstrādātājs paņem par pamatu GNU/Linux vidi, apvieno to ar savu vai kāda cita GNU GLP lincencētu programmnodrošinājumu (grafiskie un teksta redaktori, ofisa paketes, izstrādes vides un daudzas citas komponentes), grafisko čaulu, komandrindas programmas, grafisko X Window System un sistēmas untīlitēm un izveido atsevišķu distributīvu, ko izplata zem savas markas. Viss tas tiek panākts pateicoties atvērtā koda un GNU GPL licenču īpatnībām, kas ļauj izmantot svešu programmnodrošinājumu saviem mērķiem, ja vien uz tā bāzēs izveidotās programmas tiek izplatītās ar tādiem pašiem noteikumiem. Tādēļ bieži vien rodas nepatiesi stereotipi, kā, piemēram, grafiskās čaulas KDE un GNOME allaž tiek attiecināmas tieši pie GNU/Linux, taču tās ir pieejamas arī citām *NIX sistēmām, to skaitā arī FreeBSD.
Sākotnēji, Linux izvirzīja un atbalstīna tikai daži entuziasti, taču pašlaik tas ir attīstījies, ieguvis tādu grandu atbalstu kā IBM, SUN Microsystems, HP un Novell serveru tirgū. Pašlaik šī OS iegūst aizvien lielāku popularitāti arī personālo datoru tirgū, it īpaši valsts struktūrās un skolās visā pasaulē. Tas ir izskaidrojams ar šīs OS drošību, uzticamību un, protams, zemo cenu.
Sākotnēji šī OS tika izstrādāta darbam uz Inter 386 mikroprocesoriem, taču laika gaitā tika portēta uz daudzām sistēmām (kaut arī pats Torvalds savā laikā teica: „It is NOT protable (uses 386 task switching etc), and it probably never will support anything other than AT-harddisks, as that's all I have :-(” (citāts no sarunas, kas notikusi 1991. gada 25. augustā)), kā
ARM
A5000, Acorn: Archimedes
Intel XScale
HP’s iPAQ
Palm Tungsten
Nintendo’s DS
Apple’s iPod
FujitsuFR-V
HP’s Alpha
HP’s PA-RISC
Hitachi’s SuperH (Sega Dreamcast)
IBM’s S/390 (31 bit)
IBM’s z-Series
IBM’s System z9 mainframes (64 bit)
Intel 80386and up: IBM PCs un tam līdzīgie.…
