Katru gadu decembrī Kopenhāgenā pasaules politiķi tiekas augstākā līmeņa konferencē par klimatu. Tās mērķis ir panākt vienošanos, kas apturētu globālo sasilšanu, vispirms samazināt CO2 izplūdes. Izaicinājums ir milzīgs – iespējams, pats lielākais, ar kādu cilvēkiem jebkad gadījies sastapties.
Tikai pirms astoņām paaudzēm cilvēki sāka plaši izmantot mašīnas, un tikai pirms četrām paaudzēm mēs iesēdāmies pirmajos automobīļos. Dažādu ierīču un auto darbināšanai vajadzīgo enerģiju mēs nodrošinājām, iegūstos ogles, dabasgāzi un naftu no milzīgajiem fosilā kurināmā krājumiem, un daudzus gadus neviens pat neaizdomājās, ka to dedzināšana varētu ietekmēt klimatu (skat. 1. attēlu).
Tagad tas ir zināms, jo tūkstošiem pētnieku dalījušies ar savām zināšanām ANO klimata izmaiņas panelī IPCC. Dedzinot ogles, naftu un dabasgāzi, rodas miljardiem tonnu visnozīmīgākās siltumnīcas efekta izraisītājas gāzes - CO2. Ja to neizdosies ierobežot, ar laiku uz Zemes var kļūt pat par sešiem grādiem siltāk. Kā rāda jaunākie Antarktīdas ledus cepures pētījumi, tam varētu būt katastrofālas sekas.
Toties labā ziņa ir tā, ka, pēc zinātnieku domām, mums jau pašlaik ir pieejamas metodes, kā noturēt globālo sasilšanu divu grādu robežās. Šādu mērķi lielākā daļa pētnieku uzskata par samērīgu. Lai to sasniegtu, vajadzētu fundamentāli pārstrukturēt ražošanu, jo aptuveni 80 procenti visas enerģijas vēl arvien iegūstam, dedzinot ogles, naftu un dabasgāzi. Taču tas ir iespējams, ja vien pasaules sabiedrība sabiedrosies.…
