Zāles pļāvēju konstrukcijas un pielietojums

Pirmā zāliena pļaujmašīna tika izgudrota 1827. gadā. To izdarīja Edvīns Buddings, kas dzīvoja Trupā, netālu no Straudas, Glosteršīras, kas atrodas Lielbritānijā‎. Buddinga pļaujmašīna bija paredzēta galvenokārt, lai pļautu zālienu sporta laukumos un glaunos dārzos, tā tika piedāvāta kā lielākā alternatīva izkaptij, tā tika patentēta 1830.gadā.
Pateicoties 1830. gada 18. maijā noslēgtajai vienošanai starp Džonu Farabiju un Edvīnu Buddingu, Farabijs nodrošināja zāles pļāvēja attīstību, iegūstot tiesības ražot, pārdot un licenzēt citus ražot zāles pļāvējus.
Tomass Grīns 1859.gadā izgatavo pirmo ķēdes piedziņas zāles pļāvēju. Zāles pļāvēju ražošana sākās 1860.gados. Līdz 1862.gadam Farabija uzņēmums ražoja astoņus modeļus ar dažādiem rullīšu izmēriem. Viņš saražoja vairāk nekā 5000 mašīnas, līdz ražošanas pārtraukšanai 1863.gadā. 1870.gadā, Elvuds Makgīrs no Ričmondas Indianā, izgudro cilvēkam stumjamu zāles pļaujmašīnu, kas bija ļoti viegla un ar lieliem komerciāliem panākumiem. Džons Burs patentēja un uzlaboja rotācijas lāpstiņu zāles pļāvēju 1899. gadā, viņš nomainīja riteņu novietojumu labākai darbībai.
Amaria Hils 1871.gadā nodibina „Archimedean Lawn Mower Co” . Ap 1900.gadu viena no pazīstamākajām angļu zāles pļaujmašīnas bija „Ransomes' Automaton”, pieejama gan ar ķēdes piedziņu, gan zobratu.…