Ievads
Savu valodu visi kādas tautas locekļi nerunā gluži vienādi. Arī latviešu valodu dažādu lauku novadu iedzīvotāji un daudz pilsētnieku savā ikdienā runā citādi nekā skolās, teātros, radio un televīzijas raidījumos. Valodai ir dažādi paveidi. Tie cits no cita atšķiras ar runātāju daudzumu, ar funkcijām sabiedrībā un pašas valodas īpatnībām.
Īpatnēju žargonu parasti lieto noteiktu sabiedrības slāņi: piemēram ir skolēnu un studentu žargons, cietumnieku , kara vīru žargons. Tā ir nevēlama parādība. Piemēram: skolēni žargonus sākumā lieto tikai humora pēc, bet vēlāk šie vārdi pamazām iekļaujas vienkāršrunas stilā tā, ka pats runātājs nemaz to vairs nemana.
Žargonismi ir kropli, neitrāli, bieži no citas valodas aizgūti vārdi ar izteiktu negatīvu nokrāsu, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi. Tie liecina par zemu valodas kultūru.
Žargonus mūsdienās lieto praktiski ikviens. Katrai cilvēku grupai ir savi žargoni, kas ir izveidojušies laiku gaitā. Visbiežāk žargoni ir cittautu latviskotie vārdi un jaunvārdi. Rakstot šo darbu, tiks noskaidrots, cik bieži un kādus žargonus lieto Jaunpils vidusskolā, tāpēc par sava zinātniski pētnieciskā darba tematu izvēlējos ‘’Žargoni Jaunpils vidusskolas skolēnu leksikā’’. No šī pētījuma Jaunpils vidusskolas skolēni un skolotāji iegūs informāciju par situāciju žargonu lietošanā Jaunpils vidusskolas skolēnu un skolotāju vidū.
Darba temats: ‘’Žargoni Jaunpils vidusskolas skolēnu leksikā’’
Darba mērķis: Izpētīt, kādus žargonus Jaunpils vidusskolas skolēni lieto savā leksikā.
Darba uzdevumi:
1. Izpētīt literatūru par žargonu lietošanu valodā
2. Dot teorētikso pamatojumu, kas ir žargoni
3. Veikt pētījumu par žargonu lietošanu Jaunpils vidusskolas skolēnu leksikā.
4. Apstrādāt un analizēt datus.
5. Izpētīt Jaunpils vidusskolas skolotāju viedokli par jaunpils skolēnu leksiku.
Darbā pielolotās metodes:
• Kvalitatīvās metodes:
- literatūras izpēte;
- anketēšana;
- novērošana;
• Kvantitatīvās metodes:
- datu, skaitļu apkopošana;
- datu analīze.
…
