IEVADS
Daudzgadīgie zālaugi ir lētākais un vienkāršākais veids, kā nodrošināt mājlopus ar kvalitatīvu lopbarību. Latvijas augšņu agroķīmiskie rādītāji pārsvarā nav augsti, tāpēc zālāju īpatsvara pieaugums augsekā pozitīvi ietekmē augsnes auglību, kā arī novērš un mazina augsnes eroziju un augiem nepieciešamo barības vielu izskalošanos. Tie veicina trūdvielu uzkrāšanos aramkārtā un uzlabo augsnes struktūru.
Tauriņziežu iekļaušana zālāju maisījumos, nodrošina sējumus ar no atmosfēras saistīto slāpekli, tā samazinot zālāju mēslošanas izmaksas. Savukārt tauriņzieži bagātina zāles lopbarību ar proteīnu.
Kursa darba mērķis ir skaidrot pļaušanas laika un augstuma ietekmi uz zālaugu ražību, ataugšanas intensitāti un kvalitāti.
1. Apstākļi, kas nosaka zelmeņa veidošanos
Lai varētu spriest par pļaušanas laika un augstuma ietekmi uz zālaugu ražību un kvalitāti, nepieciešams iepazīties ar procesiem augos un ārējās vides apstākļu ietekmi uz tiem.
1.1.Stiebrzāļu augšanas un attīstības īpatnības
Atkarībā no augu garuma un aplapojuma stiebrzāles iedala virszālēs un apakšzālēs. Virszāles ir ar gariem stiebriem (pārsniedz 1m) un vienmērīgi aplapotas visa stiebra garumā. Tās izmanto gan pļavu, gan ganību ierīkošanā. [1.]
Apakšzāles ir ar īsiem (60 – 80 cm), smalkiem stiebriem; aplapojums galvenokārt zelmeņa apakšējā slānī, tāpēc vairāk piemērotas ganību zelmeņos [1.]
Atkarībā no veģetatīvo dzinumu veidošanās īpatnībām stiebrzāles smalkāk iedala :
stīgotājas stiebrzāles veido pazemes dzinumus uz kuriem veidojas mezgli un starpmezglu posmi. No mezgliem attīstās dzinumi, kas iznākot augsnes virskārtā veido zaļos dzinumus. Tā ir veģetatīvā vairošanās, kas piemērotos augsnes apstākļos (irdenas, labi aerētas augsnes), veicina strauju velēnas veidošanos. Pie šī tipa stiebrzālēm pieder – pļavas skarene, baltā smilga, sarkanā auzene u.c. [2.] Jāņem vērā, ka šīs sugas piemērots ilggadīgu zelmeņu veidošanai, neiesaka divgadīgu zelmeņu veidošanai, jo tik īsā laikā nesasniedz savu maksimālo produktivitāti [1.];
skrajceru stiebrzāles veido skraju ceru. Labāk aug auglīgās, labi aerētās augsnēs. Pie šī tipa stiebrzālēm pieder tādas vērtīgas sugas kā timotiņš, pļavas auzene, kamolzāle un ganību airene [2.];
blīvceru stiebrzāles nav vēlams komponents zālājos, jo veido blīvu ceru – cini. Pie blīvceru stiebrzālēm pieder mazvērtīgas zālaugu sugas[2.].…
