Darba tēma: Zelta griezums mākslā, dabā un arhitektūrā.
Pasaulē ir ļoti daudz skaistas un pēc izskata patīkamas lietas un bieži vien neviļus cilvēki iedomājas, kā gan tas izdodas radītājam – māksliniekam vai kādam citam veidotājam. Taču ir arī tādi mākslinieki, kuriem nav tādas dabas dotas dāvanas, lai radītu šedevrus, taču apbrīnojamā veidā viņiem tas izdodas. Jau kopš izseniem laikam mākslinieki ir centušies izdomāt veidu, kā radīt ideālu mākslas darbu, izcilu gleznu vai skulptūru. Un kā viss ģeniālais slēpjas vienkāršībā, arī šī ideāla mākslas darba formula ir ļoti vienkārša. Un līdz ar šīs formulas atklāšanu aizsākās tās dziļāka izpēte un atklāsme ne tikai mākslā, bet arī matemātikas novirzienos, bioloģijā, astronomijā, arhitektūrā un mūzikā.
Šo pētnieciskā darba tēmu esmu izvēlējies, jo šķiet interesanta tik universāla matemātikas formula, kuru var izmantot gan zinātnē, gan arī mākslā, kas savstarpēji tiek uzskatīti pat attālām sfērām.
Šajā pētījumā tiks apskatīti vairāki mākslas, dabas un arhitektūras pierādījumi, ka skaistums un zinātne – šajā gadījumā matemātika – ir ļoti cieši saistīti jēdzieni. Kā teicis Luka Pačiolli: „Bez matemātikas nav mākslas!”
Hipotēze: Zelta griezums tiek bieži izmantots mākslas darbos un arhitektūrā.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt Zelta griezumu, tā īpašības un iespējas.
2.Pierādīt, ka Zelta griezums tiek izmantots mākslā.…