Zelts ir reti sastopams dārgmetāls dzeltenā krāsā. Tā ķīmiskais apzīmējums ir „Au”, kas ir saīsinājums no latīņu vārda „Aurum”, kura tulkojums latviski būtu „kvēlojoša rīta blāzma”. Angļu valodas vārds „Gold” nāk no Indoeiropiešu vārda saknes, kas vienkārši apzīmē dzelteno krāsu.
Atommasa - 196,966569 g/mol
Blīvums - 19300 kg/m3
Kušanas temperatūra - 1337,33 K (1064,18°C)
Vārīšanās temperatūra - 3129 K (2856°C)
Elektronegativitāte – 2,4
Atrašanās dabā.
Jau 500 gadu p. m. ē. Mazāzijā no zelta tīrradņiem izgatavoja greznuma priekšmetus. Senie Ēģiptieši zeltu ieguva Nūbijā. Senās Romas galvenās zelta atradnes bija Spānijā, kur zelta ieguve sasniedza pat 6t gadā. Līdz Amerikas atklāšanai Vecajā Pasaulē bija iegūts ap 12 700t zelta. Jau 2800 gadu p. m. ē Ēģiptē zeltu lietoja par maksāšanas līdzekli. Pirmās zelta monētas izgatavoja Līdijas valdnieks Krēzs 6.gdsimtā p. m. ē. Zelta nosaukums latīņu valodā ir aurum.
Zelts dabā sastopams gandrīz vienīgi tīrradņu veidā – galvenokārt kā sīki graudiņi kvarca smiltīs un kvarca iežos. No iežiem to atdala, izskalojot ar ūdeni, jo zeltam un smiltīm ir stipri atšķirīgs blīvums. Nelielos daudzumos zelts sastopams dzelzs svina un vara sulfīdu rūdās. Zelta zīmes atklātas jūras ūdenī. Kopējais zelta daudzums Zemes garozā ir tikai % (pēc masas).
Vislielākie zelta tīrradņu kristāli atrasti Austrālijā (no 85,5 līdz 11,6 kg). Retāk sastopami zelta minerāli kalaverīts AuTe2, silvanīts AuAgTe4 u.c. …