Zemapziņas izpratne kā veiksmīgas saskarsmes pirmsnosacījums
Gandrīz ikviens zina, ka eksistē prāta iekšēja daļa. Tā ir dēvēta gan par “subliminālo”, gan “subjektīvo” prātu, gan arī par “id” un apzīmēta ar vairākiem citiem terminiem. Psihiatrijā tiek lietots, pieņemtais apzīmējums- zemapziņa. Bet zemapziņai ir divas nozīmes, un iekšējais prāts ir viena no tām. Tas arī apzīmē bezapziņas stāvokli, kad cilvēks ir aizmidzis, kad viņš ir anestēzijas iespaidā vai, piemēram, sitiena rezultātā zaudējis samaņu. Tādos gadījumos vārds “bezapziņa” būtu visilustratīvākais un vispiemērotākais.
Diemžēl līdz pat šodienai par šīs prāta daļas struktūru un darbību zināms pārāk maz. Pat senie grieķu ārsti Hipokrāts un Asklēpijs jau apzinājās, ka mūsu mentālajā uzbūvē tāda ir. Zigmunds Freids ar saviem pētījumiem par zemapziņas procesiem un psihoanalītiskajām koncepcijām šīs zināšanas ievērojami uzlaboja. Kopš tā laika turpmāku pētījumu attiecībā uz zemapziņu ir bijis diezgan maz. Tas tiešām ir ļoti nozīmīgi, jo tika atzīts, ka daudzu slimību pamatā ir emocionāli un psiholoģiski cēloņi. Domas dalās tikai attiecībā uz to skaitu procentos. Daži ārsti apgalvo, ka līdz pat 80%. Ievērojamais Kanādas speciālists Dr. Hanss Selje tic, ka visu slimību, pat infekcijas slimību, izcelsmē vainojams stress, jo tas mazina pretestību, tādēļ kļūstam atvērti slimībām.
Freidistu viedoklis par iekšējā prāta uzbūvi savā ziņā ir pareizs, bet nesniedz atbildes par visām tā darbībām un visumā apraksta to pārāk mehāniski. Freids ir devis daudz labāku izpratni par dažiem tā darbības veidiem. Viņš uzskatīja, ka prāts kopumā sastāv no trīs galvenajām daļām. Apziņu, ar kuras palīdzību mēs domājam un spriežam, viņš sauca par ego. Otro daļu, kas parasti tiek saukta par sirdsapziņu, viņš nosauca par superego. Zemapziņai ir vēl viena daļa, kurai viņš deva apzīmējumu- id- tā ir vieta, kur atrodas mūsu atmiņas un pamatinstinkti. Vēlāk Freids izvirzīja teoriju vēl arī par ceturto daļu, nosaucot to par priekšapziņu.
…
