Zemenes visi pazīst gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā, un tomēr šī oga piesaista dārzkopjus visā pasaulē – ar ārējo pievilcību, aromātu, garšu, universālajām ārstnieciskajām īpašībām. Praktiski katrā dārzā, izvēloties piemērotas šķirnes un agrotehniku, pilnīgi reāli katru gadu var iegūt lielisku ražu – līdz 1 kg no viena cera.
Zemenes, kas aug mūsu dārzos un dodas arvien plašākā uzvaras gājienā, savvaļā nav sastopamas. Par savu izcelsmi tām jāpateicas izceļotājiem no Amerikas.
Savukārt zemeņu audzēšanas pirmsākumi Latvijā meklējami 19. gs. beigās.
Ir zināms, ka zemeņu kultūra jau 14. gadsimtā ir audzēt Francijā. Anglijā zemenes kā kultūraugs minēts jau 1440.gadā. Z. Žerārs 1957.gadā ir aprakstījis 3 zemeņu variantus: ar sarkanām, baltām un zaļām ogām. Krievijā zemenes sāktas kultivēt Pētera Lielā tēva dārzā Izmailovas ciemā. Zemenes ir vienas no iecienītākajiem ogaugiem. Raža ienākas agri. Augļi patērējami gan svaigā veidā, gan daudzveidīgi izmantojami pārstrādāšanai. Zemenes ir ātrražīgas, dod augstas ražas.
Latvijā zemenes audzētas jau sen. Rīgas Jūrmalā zemeņu lielražošana sākta pirms 150 gadiem. Pirms Otrā pasaules kara zemeņu stādījumi Latvijā sasniedza 1000 ha. Pēc 1970.gada Vissavienības augļkopības platību uzskaites datiem, mūsu republikas zemeņu stādījumu platība bija 300 ha, no tās 78% stādījumu atradās ģimenes dārzos.
Vidējā zemeņu raža ir 3 – 5 t/ha. Atsevišķos gadījumos tā var būt pat 10 – 20 t/ha.
Vienam hektāram (ha) nepieciešams 10 000 zemeņu stādu.…
