Nozīmīgākais dabas elementa cilvēces vēsturē ir zeme. Zeme dod visu nepieciešamo cilvēces eksistēšanai – augus, dzīvniekus, derīgos izrakteņus un celtniecības materiālus. Cilvēces rīcībā ir 149 milj. km2 sauszemes, bet kopējais pasaules zemes fonds, izņemot Antarktikas ledāju klātās teritorijas, ir 134 milj. km2.Saimnieciski izmantojama ir ne visa sauszemes teritorija. Daļu no šīs sauszemes aizņem kalni, klintis, tuksneši, piekrastes smiltāji, tropiskie meži un purvi, daļu klāj sauszemes ledāji. Šis zemes fonds atšķiras gan pēc zemes izmantošanas struktūras, gan sadalījuma pa reģioniem un pēc zemes resursu daudzuma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Latvijā ilgstošā cilvēku saimnieciskā darbība ir stipri pārveidojusi dabisko ainavu. Tās vietā radās kultūrainava, kas atspoguļo dažādus zemes izmantošanas veidus. Ieviešot zemkopību, izcirta lapu koku mežus, un to vietā iekopa tīrumus. Kad augsnes auglība bija zudusi, noplicinātos laukus pameta un tie aizauga. 40 % valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Visvairāk tīrumu, pļavu un dārzu ir Zemgales līdzenumā, upju ielejās un augstieņu lēzenajās nogāzēs. 43 % valsts teritorijas aizņem meži un krūmāji. Tie ir saglabājušies uz mazauglīgajām augsnēm. Latvijā 10 % teritorijas aizņem purvi.
Augsne
Augsne ir virsējais irdenais zemes slānis, kas atmosfēras un dažādu bioloģisko faktoru ietekmē pastāvīgi mainās. Augsnes pamatā ir vairākas sastāvdaļas: minerālvielas (SiO2, Ca, Al, Mg un citi metāli dažādu savienojumu formās), organiskās vielas (galvenokārt trūdvielas jeb humuss), ūdens (mitruma radītājs), un gaiss (augsnē tas sastāda apmēram 25% no kopējā tilpuma). Piektā, un ne mazāk svarīga, augsnes sastāvdaļa ir dažāda izmēra dzīvie organismi. Vieni no tiem ir mikroorganismi, kas savos vielmaiņas procesos apkārtējā vidē izdala oglekļa dioksīdu, organiskās un dažos gadījumos arī minerālās skābes, un šie metabolīti iedarbojas uz minerāliem, tos šķīdinot. Tiek uzskatīts, ka mikroorganismi spēj noārdīt praktiski visus augsnē sastopamos minerālus…
