Gan fiziski, gan emocionāli bērna labsajūtai ir nepieciešami pieskārieni. Daudzās tropiskās zemēs bērna masāža vienmēr ir bijusi audzināšanas neatņemama sastāvdaļa. Pastāv uzskats, ka ieeļļošana pasargā ādu un līdz ar to visu ķermeni no pārkaršanas, bet ķermeņa berzēšana un pastiepšana veicina bērna augšanu un spēku. Šis uzskats ir pamatots, jo pediatrijas speciālisti zinātniskos novērojumos ir secinājuši to pašu. Vecāki, kas nodarbojas ar savu mazuļa masēšanu, noteikti ir ievērojuši, ka šo nodarbību ietekmē bērni labāk ēd un guļ, tātad arī attīstās, jo bērni aug miegā.
Starp šīm tradicionālajām metodēm un mūsdienu masāžas principiem pastāv cieša saikne. Masāža stiprina un dažādo attiecības starp vecākiem un bērniem. Tāpat vecākiem tā ir iespēja iepazīt sevi un savas izjūtas pret bērnu citā rūpju un mīlestības aspektā.
Bērnu pie masāžas var sākt radināt jau 10. dienā pēc dzimšanas. Adaptēšanās pilnai ķermeņa masāžai parasti notiek mēneša laikā.
Masāža, tāpat kā vannošanu, varat veikt katru dienu, izvēloties piemērotāko laiku, kad bērns jūtas vislabāk – parasti pusstundu pēc barošanas. Pēc tam relaksācijai vēlams bērnu vannot siltā ūdenī.
Nevajag uztraukties, ja nepieciešams zināms laiks, lai bērns pierastu pie masāžas procedūras. Jūsu mazulis ilgojas pēc glāstiem un mīlestības, tāpēc par daudz kontakta ar savu bērnu nekad nevar būt.
Masēt bērnu nav viegli, jo uz ikvienu pieskārienu viņš atbild ar aktīvu rīcību. Bērna masāža bieži līdzinās dejai, spēlei starp devēju un saņēmēju.…
