Darba mērķis: Nostiprināt un padziļināt zināšanas par ziemas rudzu audzēšanas agrotehniskajām vajadzībām.
Darba uzdevums: Izmantojot, savā darbā, mācību stundās iegūtās zināšanas, kā arī jaunākos sasniegumus ziemas rudzu audzēšanai sagatavot ziemas rudzu audzēšanas agrotehnisko plānu, ja dots priekšaugs − zirņi un plānota raža 4 t / ha.
Ziemas rudzi (Secale cereale) ir mērena klimata augi un siltuma ziņa samērā mazprasīgi. Dīgšana sākas jau 1...2°C temperatūrā. Taču normālai sadīgšanai nepieciešama augstāka temperatūra. Tie labi cero, ja diennakts vidējā temperatūra ir ap 12 °C. Augstāka temperatūra pastiprina cerošanas intensitāti, taču cerošana ir sasteigta un var izveidoties mazāks dzinumu skaits.
Cerošanas process optimālā laikā iesētiem rudziem noris rudenī, bet tas var turpināties arī pavasarī. Rudenī cerošana izbeidzas, kad diennakts temperatūra pazeminās līdz 4...5°C.
Labi norūdīti un apgādāti ar barības vielām, rudzi spēj izturēt līdz — 35°C kailsalu. Cerošanas mezgls iztur —18...—20°C.
Pavasarī rudzi ataug strauji un agros pavasaros jau maija vidū vai beigās savārpo. Visstraujāk garumā rudzi aug pirms vārpošanas, un diennaktī pieaugums var sasniegt pat līdz 5 cm.
Rudzi ir svešapputes augi. Apputeksnēšanās notiek ar vēja palīdzību. Rudzi zied tikai labos laika apstākļos. Lietains, mitrs laiks ir nelabvēlīgs ziedēšanai, un tādos apstākļos var veidoties daudz neapaugļotu ziedu. Gala rezultātā attīstās robainas vārpas un samazinās graudu raža.
Graudi cietgatavību sasniedz apmēram divus mēnešus pēc vārpošanas. Graudu veidošanās un nogatavošanās ir lēnāka nekā kviešiem. Graudu pēcbriedes periods ir samērā īss — 10—12 dienas. Lietainā un siltā laikā, aizkavējoties rudzu novākšanai, graudi var sadīgt vārpās.…
