Mēs visi gaidām Ziemassvētkus. Bet, kad tad īsti sākas Ziemassvētku laiks? Ar decembra sākumu, Adventi vai ar pirmo sniegu? Varbūt Ziemassvētku noskaņas rada svētsvinīga mūzika vai smarža, īpašs sveču, ceptu ābolu, egļu skuju vai bišu vaska aromāts. Bet varbūt tas ir iepirkšanās prieks, šokolādes figūriņas, piparkūkas. Ziemassvētku rauši un visi citi nieciņi, kas ar katru gadu nopērkami aizvien agrāk.
Gadās arī tā, ka lielākajai daļai no mums nemaz nav noteikta svētku laika iesākuma. Tas var atnākt gluži pēkšņi vai maz pamazām tuvoties. Un tad mēs gan pārsteigti, gan raizēdamies domājam: līdz svētkiem palicis tik maz laika, un mums jāpaspēj gan šis, gan tas! Protams, noskaņojumu un izjūtas nenosaka kalendārs, tomēr reizēm ir jābūt kādam iemeslam, ierosmei no ārpuses.
Bet, kad tad īsti tomēr sākas Ziemassvētku laiks? Kristīgajai baznīcai Ziemassvētku laika iesākums ir 11.novembris – Mārtiņi jeb Svētā Mārtiņa diena. Pagāniskajās kultūrās šim laikam bija ļoti svarīga nozīme tiesiskā un saimnieciskā ziņā, jo īpaši zemniekiem, bet vēlākos laikos arī baznīcas dzīvē. No tā arī radušās daudzas ar šo dienu saistītās tradīcijas.
Lai saprastu, kā visas šīs tradīcijas ir izveidojušās, jāzina, ka kristietība ilgu laiku bija tikai viena no daudzām kulta un ticības formām. Pagāja daudzi gadsimti, kamēr Kristietība kļuva par Romas valsts reliģiju. Šajā procesā tā daudzus paradumus pārņēma no citiem kultiem un reliģijām, dažus pielāgoja vai daļēji pārveidoja to nozīmi, bet citreiz kristietīgie svētki vai simboli tika īpaši veidoti kā pretstats pagānu kultiem. Visvairāk pūļu misionāriem bija ar zemniekiem un amatniekiem: izskaust vecos ticības priekšstatus un paradumus bija neiespējami, tāpēc bieži viņi atstāja spēkā pagānisko, vienkārši to citādi interpretējot un pielāgojot kristīgajai izpratnei.
…
