IEVADS
Svētku svinēšanas tradīcijas ir būtisks kultūras aspekts. Cilvēki dažādi apzinās, vai drīzāk, liek sev apzināties laika plūsmu – iezīmējot gadalaiku maiņas, mēness fāzes, augu attīstību, ritmiskos ciklos atkārtojot rituālus, lauku darbus vai mājassoli, gatavojot un plānojot paredzamās darbības, un atceroties un vērtējot paveiktās.
Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem un bagātākajiem svētkiem. Tie tiek saukti arī par ģimenes svētkiem. Izpratne par šo svētku svinēšanu bērnam veidojas ģimenē, bet skolā tā nostiprinās un iegūst pamatojumu. Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām ir sena vēsture, kas sakņojas senajā pirms kristietības periodā. Līdz ar kristietības ienākšanu, Ziemassvētku tradīcijas ir mainījušās. Kā Ziemassvētki tiek svinēti tagad un senajā pagātnē, kā šos svētkus izprotam un svinam skolā. Par šiem jautājumiem rakstīšu referātā.
Referāta tēmas izvēlē noteicošā loma bija gaišajām atmiņām par savu pirmo mācību iestādi un tās bagātajām tradīcijām. Daudz atziņu un noderīgu informāciju ieguvu ne tikai no speciālās literatūras, bet arī intervējot Staiceles pamatskolas “labo gariņu”, mūzikas skolotāju D.Roci.
Referāta mērķis ir izpētīt Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas, kas sakņojušās tautas folklorā, kristietībā un kādas tās ir konkrētā mācību iestādē – Staiceles pamatskolā.
…