Zīmju valoda

Komunikācija ir informācijas apmaiņas un savstarpējo attiecību veidošanas process. Komunikācija pieder pie cilvēku pamatvajadzībām. Dabiska, sabiedrībā vispārpieņemta komunikāciju sistēma ir valoda. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir ierobežotas iespējas savstarpējās saziņas procesā lietot mutvārdu runu. Viņi informācijas apmaiņai parasti izmanto vizuālo valodu, t.i., nedzirdīgo zīmju valodu (NZV).
Mūsdienās NZV tiek uzskatīta par nozīmīgu nedzirdīgo kopienas kultūras sastāvdaļu. Mēs vēlējāmies ielūkoties šajā kultūras sadaļā, kas, mūsuprāt, lielākajai sabiedrības daļai ir nezināma. Tā kā mūsu skolā ir iespējas apgūt vairākas svešvalodas, mēs nolēmām izpētīt arī šīs kopienas valodu un kultūru.
Mērķis: pierādīt hipotēzi, ka zīmju valoda ir unikāla valoda, kas ir nedzirdīgo kultūras sastāvdaļa.
Uzdevumi:
1. izpētīt latviešu nedzirdīgo zīmju valodu, tās kultūru, veidus, zīmju izmantojumu un gramatisko struktūru;
2.aplūkot problēmas, ar kādām jāsaskaras nedzirdīgajiem cilvēkiem mūsdienu sabiedrībā;
3.izveidot aptauju ar kuras palīdzību noskaidrot sabiedrības viedokli par zīmju valodu un nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Darbā esam iekļāvušas informāciju par zīmju valodas vēsturi, latviešu NZV veidiem, gramatisko struktūru. Kā arī informāciju par nedzirdīgajiem cilvēkiem mums apkārt, to, kādas iespējas gan mums, gan pašiem nedzirdīgajiem iegūt palīdzību.
Ar savu pētniecisko darbu mēs vēlamies ikvienam interesentam nodrošināt iespēju paplašināt zināšanas par latviešu NZV.

1. Nedzirdīgo zīmju valodas vēsture

Zināšanu kopums par Nedzirdīgo zīmju valodas struktūru un funkcijām ir veidojies ilgstošu pētījumu rezultātā. Sākotnēji izpētes process bija saistīts ar mīmikas metodes ieviešanu bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītības sistēmā 18.gs. Francijā. Šīs metodes pamatlicējs Š. M. de Lepē (Ch.- M. de L’Epee) un viņa sekotāji C. A. Sikārs (C.-A. Sicard) un R. A. Bebians (R.- A. Bebian) valodas mācīšanai nedzirdīgajiem bērniem izmantoja NZV gramatiku. Tomēr netika adekvāti novērtēti minētās zīmju valodas sistēmas gramatisko nozīmju izteiksmes līdzekļi.
Līdzīgi idejas ietekmēja NZV izpētes procesu arī 19. gs. un 20. gs. Tad tika izmantoti tradicionālās gramatikas līdzekļi, tāpēc pētnieku uzmanības centrā atradās manuālo zīmju gramatisko formu sistēma. Pētījumu autors apvienoja secinājumus par to, ka manuālo zīmju un vārdu gramatisko formu veidošanas likumsakarības ir atšķirīgas. Īpaši tas attiecas uz valodām ar bagātu gramatisko formu veidošanai izmantoto līdzekļu sistēmu, kādu praktiski nav NZV zīmēm. Analizējot NV gramatikas elementus, netika ņemtas vērā iespējas izteikt valodas gramatiskās nozīmes ar NZV raksturīgajiem līdzekļiem.…