Senos laikos zīmoli bija parastas sadzīves preces – ziepes, tēja, veļas pulveris, apavu krēms, apnicīgi ikdienas izstrādājumus, kurus izlieto, un nopērk citus vietā. Zīmols bija pastāvīguma, atbildības simbols. Preču viltošanas, droši neprognozējamas iedarbības un mainīgu cenu laikmetā zīmols simbolizēja standarta kvalitāti, kvantitāti un cenu. Zīmola imidžs jeb tēls radīja priekšstatu par preci un balstīja to tirgū.
Mūsdienās viss ir apgriezts kājām gaisā – zīmoli valda pār pasauli. Šodien mēs lielākoties uztveram izstrādājuma funkcionālās īpašības kā pašas par sevi saprotamas, un, tēlam pieliekot zīmolu pamatā, tas vairs nav tikai šo zīmolu tēls – tas ir arī mūsu tēls1.
Vārds „brends” jeb latviešu valodā salīdzinoši nesen pieņemtais apzīmējums „zīmols” vai daudz biežāk lietotais - „tirdzniecības marka” – reklāmas darbinieku un reklāmas teorētiķu valodā tiek lietots jau ilgi, jo pirmo brendu vēsture mērāma aptuveni simts piecdesmit gadu garumā.
Mēs pie vārda „zīmols” tikām ne tik senā pagātnē, kad 2003. gada 13. maijā LZA Terminoloģijas komisija (TK) izdeva lēmumu Nr.23. Par angļu vārda brand atbilsmi latviešu valodā un ar šo lēmumu tika pasludināts jauns jaunvārds – zīmols.
LZA Terminoloģijas komisija (TK) uzskata, ka angļu vārdu brand vietā labāk būtu lietot vai nu līdzīgā nozīmē jau lietoto vārdu marka, vai vēl labāk – vārdu “zīmols”. Balstoties uz dažādās publikācijās minētajām jaunā jēdziena raksturpazīmēm, izveidota šāda zīmola definīcija: zīmols — tēls, kas saistīts ar prečzīmi, firmas zīmi, logo u. tml. vārdu, vārdkopu, grafisku veidojumu, simbolu vai citu zīmi un kāds indivīdam un sabiedrībai veidojas (tiek veidots) par kādu vienumu — personu, firmu, preci vai pakalpojumu. Zīmolu ietekmē gan attiecīgā vienuma vārds, kvalitāte, jaunums, ārējais noformējums, precei — iesaiņojums un cena, gan tā prestižs sabiedrībā, tā reklamēšanas veids u. c. …
