IEVADS
Tā kā mūsdienu Latvijā joprojām pastāv mīts par „labajiem Ulmaņlaikiem” un par Kārli Ulmani tiek diskutēts joprojām, šī tēma ir aktuāla un Latvijas sabiedrībai nozīmīga. Šis mīts ir viens no latviskās identitātes raksturotājiem, tāpēc tas joprojām latviešiem ir būtisks, īpaši šodien, kad Eiropā un pasaulē pieaug globalizācijas tendences, jautājums par nacionālo identitāti un nacionālu valsti kļūst par diskusijas objektu. Piemēram, pirms neilga laika, tika izdoti divi pētījumi, kuri ir periodam veltīts vairāku pazīstamu vēsturnieku kopdarbs (“15. maija Latvija “ autoru kopdarbs Ineta Lipša, Inesis Feldmanis, Aivars Strenga) un notika diskusijas par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Diskusija par prezidenta pilnvaru paplašināšanu ir sena, un šī diskusija notiek vēl šodien. Pētījuma autore izvēlējās veikt zinātniski pētniecisko darbu, lai labāk izprast politisko vidi 20., 30. gados, ar valsts pārvaldi saistītus jautājumus, personu lomu un salīdzināt šo laika periodu ar šodienas laikiem. Darbu uzsākot, bija priekšstats, ka Kārli Ulmani, pamatojoties uz viņa lielo popularitāti, it īpaši autoritārās Latvijas laikā, viņa laikabiedri un tā laika sabiedrība pazina labi.
Darba mērķis:
Apkopot, izvērtēt Kārļa Ulmaņa laikabiedru atmiņas un iegūt pēc iespējas objektīvāku Kārļa Ulmaņa vērtējumu.