Zinātniskie sasniegumi Eiropā 14.-15.gadsimtā

14.-15.gs bija tas laiks, kad Eiropa piedzīvoja neparedzētu postu un arī drosmīgas iniciatīvas. Simtgadu karš (1337.-1453.) starp Angliju un Franciju bija apzināta sevis iznīcināšana. No 1348.-1350.g. Eiropā plosījās buboņu mēris, saukts „melnā nāve”, kas dažos apgabalos iznīcināja trešdaļu iedzīvotāju un padarīja ticīgos kristiešus par cilvēkiem, kas ticēja nāves visspēcībai. Eiropas politiskie un reliģiskie institūti sabruka. Slimība, bandīti un vilki, sekodami kariem, postīja pilsētas. Eiropieši domāja, ka Rietumu civilizācija tuvojas pilnīgam sabrukumam.
Tika demonstrēts nepieredzēts haoss, taču tie nesa sevī arī atdzimšanu, kas turpinājās līdz 17.gs. Kaut kas tiešām mira, taču arī jauna sēkla tika ievākta, tas bija radošs sabrukums.
Reālisms 15.gs noveda pie jaunas, eksperimentālas attieksmes pret visu apkārtējo, un pamazām izveidojās jauna Visuma izpratne. Attīstījās cieša sadarbība starp mākslu un zinātni. Arhitekti kļuva par matemātiķiem, tēlnieki studēja anatomiju pat cītīgāk nekā mediķi, gleznotāji sajūsminājās par ģeometrijas noslēpumiem, bet mūziķi sāka novērtēt akustikas noslēpumus.
15.gs Florences mākslinieki sajūsminājās par jaunajiem perspektīvas, optikas un anatomijas atklājumiem. Un, kad 15.gs visi pamatpētījumi, eksperimenti un atklājumi tika veikti, dižrenesanses meistariem- Leonardo, Rafaēlam un Mikelandželo- tikai atlika attīstīt izteiksmes iespējas līdz pilnībai.…