Zivis ir sugām bagātākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku grupa. Abās zivju klasēs – skrimšļzivju klase un kaulzivju klase - ietilpst vairāk nekā 20 tūkstoši sugu, no kurām Latvijas ūdeņos sastopamas 110 sugas. Zivis dzīvo visās ūdenstilpnēs – gan jūrās, gan saldūdeņos.
Atšķirībā no nēģiem un miksīnām, kas ietilpst bezžokļaiņu virsklasē, skrimšļzivis un kaulzivis, tāpat visi sauszemes mugurkaulnieki, pieder pie žokļaiņu virsklases. Nosaukums liecina, ka visiem šiem dzīvniekiem barības satveršanai kalpo žokļi. Žokļaiņus mūsdienas pārstāv divas zivju klases – skrimšļzivis un kaulzivis. Agrāk šīs klases apvienoja zivju virsklasē, tomēr tagad šādu iedalījumu nelieto. Ar vārdu “zivis” apzīmē abu šo klašu pārstāvjus.Zivju uzbūve
Vairākums zivju visu dzīvi pavada, aktīvi peldot ūdenī. Tāpēc daudzām zivīm ir ātrai un veiklai peldēšanai piemērots, no sāniem nedaudz saplacināts vārpstveida ķermenis un labi attīstītas spuras.
Zivīm, kas uzturas pie pašas jūras gultnes (piemēram, plekstēm), ķermenis ir saplacināts un acis atrodas vienā ķermeņa pusē. Spurām var būt ļoti dažāda forma, jo bieži tās palīdz zivij turēties pie jūras gultnes vai ūdensaugiem. Dažām no šīm zivīm, piemēram, zušiem un lucīšiem, ir čūskveida ķermenis. Ļoti īpatnēja forma ir daudzām dziļūdens zivīm. Vairākumam zivju ādu klāj zvīņas, un tikai dažām, piemēram, zutim, āda ir kaila.…