Secinājumi
1. Zivsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā, piekrastes reģionu attīstībā un nodarbinātības nodrošināšanā.
2. Zivju resursi ir atjaunojami dabas resursi, kuri lielā mērā noteic zivsaimniecības nozares ietilpību, kā arī ekonomisko potenciālu.
3. Akvakultūra ir zivsaimniecības sfēra, kura vērsta uz attīstību, jo , kopš 2000.- 2008. gadam akvakultūras saimniecību skaits ir pieaudzis vairāk nekā 9 reizes.
4. Ar Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu notiek Latvijas zvejas flotes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem- kopš 2004. gada 1. maija kopējā Latvijas zvejas flote samazinājusies par 6.3%.
5. Zivju pārstrādes uzņēmumu skaits nav būtiski mainījies – 2009. gadā uzņēmumu skaits samazinājās tikai par 3% un tie bija 109 uzņēmumi tāpat kā 2007. gadā.
6. Zivju pārstrādes uzņēmumi savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 60 valstīm, bet izejvielas importē pat vairāk nekā no 70 valstīm.
7. Zivsaimniecības nozares katrai sfērai ir sava tiesiskā bāze, galvenie likumi ir Zvejniecības likums un Pārtikas aprites un uzraudzības likums zivju pārstrādē, taču uzņēmumiem jāievēro arī ar uzņēmējdarbību saistītā likumdošana.
8. Zivsaimniecības nozares attīstību ietekmē Eiropas zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumi.
9. Rūpniecisko zveju un tās intensitāti galvenokārt ietekmē ekonomiska rakstura faktori- tirgus pieprasījums, zivju cenas un vispārējā sociālekonomiskā situācija.
10. Zivju pārstrādes uzņēmumu darbība pasliktinājusies 2004.- 2006. un 2008. gadā, ko radīja politiskie, ekonomiskie un sociālie faktori. Nozarē situācija ir ļoti saspringta, ko lielā mērā radījusi ekonomiskā krīze.
11. Zivju resursu stāvokli ietekmē intensīvā zveja, vides piesārņojums, nelabvēlīgie nārsta apstākļi, kā arī citi faktori negatīvi ietekmē zivju krājumu stāvokli, kā rezultātā gan Baltijas jūrā, gan Atlantijas okeānā samazinās vērtīgāko zivju resursi, nozvejas kvotas un patēriņam pieejamais zivju izejvielu apjoms, kas savukārt negatīvi ietekmē zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumu darbību.
…
