Vēsture
Pirmās ziņas par zobu pastas gatavošanu sniedzas 1500 g.p.m.ē. Mūsu ēras sākumā svaigas elpas uzlabošanai ieteica dzert kazas pienu, kā mutes skalojamais līdzeklis tika lietots baltvīns. 1855. gadā tika izgatavota zobu pasta, kura sastāvēja no dažādiem augiem un minerālvielām – koku eļļas, alvejas, ķimenēm, mirrēm, iekšzemes iežiem un olu čaumalām. Pastas pamatsastāvā bija tauki, mīkla un sveķi, bet kā saistvielu izmantoja medu. Mīkstināšanai izmantoja dateles, auzu novārījumu un saldu alu. Līdz 20.gs. Zobu pastas uzglabāja īpašos traukos. 1892. gadā ASV zobu pastas sāka pildīt tūbiņās. 1950. gadā zobu pastām sāka pievienot fluorīdus.
Zobu pastu iedalījums
Bērniem un pieaugušajiem ir atšķirīgas zobu pastas, ko arī vajadzētu ievērot, tīrot zobus. Bērnam piedzimstot, mutē baciļu nav. Jo viņš aug lielāks, jo viņa mutē mikrobu kļūst vairāk. Bērniem līdz divu gadu vecumam neiesaka lietot fluorīdus saturošas zobu pastas, jo pētījumi liecina, ka 60% bērnu šajā vecumā norij 70–100% zobu pastas, kas uzlikta uz zobu birstītes. Ieteicams vienā reizē lietot zobu pastas daudzumu zirņa lielumā, ko ierīvē zobu birstes sariņos. Fluorīdus saturošu zobu pastu lietošana ir īpaši nozīmīga bērniem zobu mineralizācijas (minerālvielu apmaiņa starp zobiem un siekalām) laikā.
Vairums pieaugušiem paredzēto zobu pastu aizsargā zobus pret kariesu, iekaisumiem, zobakmens un smaganu slimībām. Piemēram, lai veicinātu iekaisuma dzīšanu, vēlams izvēlēties zobu pastas ar antibakteriālām sastāvdaļām (triklozānu u. c.). Lai kavētu zobakmens veidošanos, ieteicamas zobu pastas, kuras satur pirofosfātu — tas nomāc zobu pārkaļķošanos. Viena no jaunākajām zobu pastām ir viss vienā — tā spēj iedarboties uz zobu vairākos veidos — mazina zobakmens veidošanos, uzlabo smaganu veselību, kavē kariesa veidošanos.
…
